11472-1 (591002), страница 6
Текст из файла (страница 6)
Anketu sastādīšana, sagatavošana.
Anketešana, lai noskaidrotu skolēnu intereses un vēlmes tūrisma jomā.
Anketu apkopošana. Secinājumu izpildīšana.
Maršrutu shēmas teorētiska izveidošana.
Darbs ar literatūru.
Septembris. Maršruta novērtēšana dabā:
1. Objektu apskate, secinājumu izpildīšana.
Oktobris. Gidu praktiskā sagatavošana:
Latvijas Tūrisma gidu asociācijas apmācības programma.
Novembris. Maršrutu un gidu praktiskā pārbaude:
Izmēģinājuma ekskursijas pa sagatavotiem maršrutiem.
Maršrutu vizuālā materiāla apkopošana un noformēšana:
Fotoalbumi un maršrutu shēmas.
Projekta dalībnieku tikšanās – paveikta darba izvērtēšana.
Projekta rezultāti:
Izveidoti 4 tūrisma maršruti (ar maršrutu shēmām un fotoattēliem):
„Mana pilsēta – Jēkabpils” (videokasete pielikumā)
„Jēkabpils sakrālās vietas”.
J.Jaunsudrabiņa dzīves un darba vietas Sēlijas novadā”.
Savākt materiālus un informācijas bāzes par attiecīgajiem tūrisma maršrutiem.
Tieši sagatavoti 15 gidi konkrētiem maršrutiem, projektā iesaistītie mazākumtautību skolēni būs ieguvēji integrācijā – apzināsies sevi kā piederīgus Latvijas tautai, iepazīsties ar novada kultūrvidi, bagātinās savu latviešu valodas prasmi un prasmi brīvi kontaktēties ar cilvēkiem.
Projekta rezultātā sagatavotie gidi varēs apmācīt citu klašu un skolu intersentus šajā jomā.
Pati piedalījos šajā projektā, saņemu gida apliecību. Zināšanas par pilsētu izmantoju savā darbā.
4.2. Zinātniski – pētnieciskie darbi (10.-12. kl.)
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka zinātniskā un radošā darba centri ir augstskolas. Taču, mainoties valsts izglītības politikai, par galveno mērķi kļūst apstākļu radīšana brīvas, motivētas un radošas personības attīstības dažādu izglītības posmu un pedagoģiskā procesa visās jomās, īpaši izceļot prasmju un iemaņu izkopšanas prioritāti.Šā mērķa realizēšanā visparizglītojošā skolā produktīvas ir dažādas interaktīvās metodes, kā arī paņēmieni patstāvīgas izziņas darbības un pētniecisko iemaņu kopšanai un pilnveidei.
Kaut arī pedagoģiskajā praksē šobrīd pelnīti liela uzmanība pievērsta dažādām grupu darba formām, mācīšanās ir individuāli atšķirīgs process, īpaši vidusskolēnam, kurš izvēlas kāda kursa apguvi padziļinātā jeb profilkursa līmenī.
Jau vairākus gadus mūsu valstī nozīmīga vieta ierādīta skolēnu zinātniski pētnieciskajam darbam. [29,3]
Terminu skaidrojums:
Anketa- speciāli izstrādāta rakstveida izziņas līdzeklis informācijas jegūšānai.
Eksperiments – izziņas metode, pētāmās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana
dabiskos vai mākslīgi kontrolētos apstākļos.
Izglītības pētniecība – tās mērķis ir izpētīt fundamentālās sakarības, struktūras, procesus
un kontekstus, kas saistīti ar cilvēka mācīšanos un attīstību.
Statistika – pēti, kā pareizi iegūstami dati un kā tie pareizi apstrādājami, izstrādā
nepieciešamos modeļus.
Metode – paņēmiena veids (kādu mērķa sasniegšanai), paņēmienu kopums.
. 6. Tests – uzdevumi (jautājumu virkne vai uzdevumu sistēma), kas speciāli izstrādāti, lai
objektīvi pārbaudītu un novērtētu kādas personas īpatnības.
7. Pieeja – problēmas pamatnostādīšanas risinājuma ceļš.
8. Hipotēze – zinātnisks pieņēmums, kas tiek izvirzīts, lai izskaidrotu kādu jaunu, vēl
neizpētītu parādību vai procesu.
Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi un uzdevumi
Mērķi:
Sekmēt skolēnu zinātniskās pasaules uzskata un darbības attīstību;
Sniegt ievirzi akadēmiskajām studijām augstskolā un zinātnē;
Veicināt profesijas izvēli.
Uzdevumi:
Iepazīties ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību, organizāciju un metodēm;
Veidot prasmes darbā ar zinātnisko literatūru un aparatūru;
Apgūt prasmi apstrādāt pētījumu gaitā iegūtos datus un analizēt rezultātus;
Apgūt prasmi sastādīt un noformēt pārskatu un referātu par zinātniski pētniecisko darbu;
Apgūt prasmi uzstāties zinātniskajās konferencēs;
Veidot nepieciešamās prasmes un attieksmes zinātniskajai sadarbībai izglītības iestādēs, valsts un starptautiskajā mērogā. [ Nolikums atstiprināts ar izglītības un zinātnes ministra 2000. gada 05. decembra rīkojumu Nr. 724]
Zinātniskais pētījums un tā galvenie posmi.
Zinātnisks pētījums ir sistemātiska, kontrolēta, empīriska un kritiska dabas un sabiedrības parādību izpēte, kuru vada teorija un hipotēzes par sagaidāmām parādību savstarpējām saistībām.
Zinātniskā pētījuma posmi:
Interesējošā temata izvēle.
Iepazīšanās ar pētāmiem objektiem.
Pētījumu mērķi vai uzdevumi, hipotēžu izvirzīšana.
Pētījuma pieteikuma sagatavošana, pētījuma akcepta saņemšana.
Esošas informācijas vākšana.
Datu ieguve.
Rezultātu apkopošana.
Rezultātu analīze.
Secinājumi(ja izvirzīta hipotēze, tad – tās apstiprināšana vai noliegšana).
Ziņojuma sastādīšana un publiskošana.[29,35]
Lai pilnīgāk izprastu un apgūtu skolēnu ZPD būtību, tā veidošanas principus un struktūru, piedāvāju Jēkabpils 2.viduskolas 12.klases skolnieces Jelenas Živajevas darbu „Korupcijas ekonomiskie un sociālpolitiskie aspekti”.
Darba mērķis: apskatīt korupcijas ietekmes sfēras, izplatības lielumu un mēģināt novērtēt radītus zaudējumus ekonomikā, nevis kritizēt valdību vai atsevišķas personas vai valsts institūcijas.
Šajā darbā galvenā uzmanība pievērsta tieši šai problēmai – rupjai amatpersonu amata izmantošanai privātas iedzīvošanās nolūkā. Tajā aplūkoti korupcijas noturīguma iemesli un tā rašanās cēloņi, lai mēģinātu novērtēt, cik lielā mērā korupcija var deformēt valsts ekonomiku un sabiedrības dzīves līmeni kopumā. Darbā izmantotas vairākas diagrammas un attēli, kas dot iespēju apskatīt sniegto informāciju vizuāli. Darba saturs un struktūra visumā sniedz konspektīvu ieskatu korupcijas tēmā. Tai pašā laikā šis darbs varētu tikt uzskatīts par korupcijas izpētes pirmssākumu. ( 4. pielikums referāts „Korupcijas ekonomiskie un sociālpolitiskie aspekti”)
4.3. Sākumskolas projekts „Mēs un ekoloģija”
Dabaszinības ir propedeitiskais kurss, kurš sagatavo skolēnus ģeogrāfijas, bioloģijas, fizikas, ķīmijas, veselības mācības un vides izglītības apguvi.
Tāpēc 2000./2001. m.g. mūsu sākumskola izvēlas tematu „Mēs un ekoloģija”.
Skolas uzdevums: skolēnu izziņas interešu attīstība, izmantojot daļējo- izpētīšanas metodi, piedaloties projekta nedēļā.
Katras darbības uzdevums: mācīt mācīties.
Izziņas interešu attīstības būtība:
Organizēt.
Apmeklēt.
Paplašināt redzesloku.
Apgūt.
Sākumskolas tēmas.
1.klasēs – „Koki”.
2.klasēs – „Dzīvnieki”.
3.klasēs – „Ūdens”.
4.klasēs – „Gaiss”.
Projekta mērķis: rosināt skolēnu interesi un veicināt izpratni par savu saistību ar pasauli.
Uzdevumi:
Iegūt izpratni par dabas likumsakarībām, cilvēku un dabas mijiedarbību.
Apgūt prasmes un iemaņas dabas izzināšanā, pilnveidot uztveri rosinot iztēli un radošo aktivitāti.
Vērtējumu darba kārtība: klases paralēli strādā pie vienas dotās tēmas, bet pētījumiem katra klase izvēlas savu apakštēmu un nosaka:
Saturu.
Izpētes metodes.
Meklēšanas diapazonu.
Projekta noformēšanas variantu.
Nepieciešamās informācijas meklēšana:
klases: skolotājs literatūru meklē bibliotēkā.
klases: skolēni ar skolotāja palīdzību atlasa vajadzīgo literatūru bibliotēkā.
klases: tiek apmācīti intervēšanai un strādā skolas un rajona bibliotēkā.
klases patstāvīgs darbs bibliotēkās, ar vecākiem, internetā u.tml.
Projekta parādīšana:
1. -2. klases gatavo ziņojumu „Vai tu zini?”
3.-4. klases gatavo mini–ziņojumus, referātus, paziņojumus, kuros paskaidro ko izpētīja? Kāpēc? Kā? Kāds rezultāts?
Tā kā projektam ir zinātniski-pētnieciskais raksturs, prezentācija izslēdz izklaides elementus, teatralizāciju.
Perspektīva: izvēlētās tēmas tiks pētītas arī nākošajā mācību gadā.
( 5.pielikums „Skolēnu darbi 1.a kl., 2.a kl.”2000./2001. m.g.)
(Pielikumā videokasete: „4. klašu projektu prezentācija” – 2001./2002.m.g. Tā būtu labs mācību līdzeklis. Videokasetē redzams, kā labāk gatavot prezentāciju, kā izskatas, bērni ja skolotājs uzņemas pārāk lielas pilnvaras...)
2001./2002. m. g. sākumskola turpinā projektu „Mēs un ekoloģija”. Pēc projektu nedēļas izmantoju anketēšanu un pārrunas.
Lai veiksmīgi veiktu anketēšanu, nepieciešams pievērst uzmanību pašās anketes izstrādei.
Pirms sastāda anketu, precīzi jāapzinās anketēšanas mērķis un adresāts, tas ir respondentu loks, kam domāta šī ankete.[9,12-14]
ANKETA
( 10.skolotājiem)
Vai nepieciešama projektu nedēļa sākumskolā? Jā . Nē.
Ja nepieciešama, tad no kuras klases? 1.kl. 2.kl. 3.kl.4.kl.
Kādai pēc Jūsu uzskata jābūt projektu tematikai sākumskolā?
Par dabu , sociālās zināšanas, par priekšmetiem.
Kadu skolēna darba vērtēšanas sistēmu projekta nedēļai Jūs uzskatāt par pieņemamu sākumskolā:
Skolotāja vērtējums.
Grupas vērtējums.
Pašnovērtējums.
Kādu prezentācijas formu ierosinātu Jūs?
(Visiem skolotājiem patīk kā organizēta prezentācija mūsu skolā).
Pārrunas kā aptaujas metode parasti tiek izmantotas jaunākā skolas vecuma bērnu attieksmju un viedokļu izzināšanai, kā arī pārējos vecumposmos, lai noskaidrotu grupas viedokļi, noteiktu klases vērtību izpratni un attīstības virzības tendenci.[9,12-14]
Anketēšana pierādīja, ka projektu nedēļa sākumskolā ir vajadzīga. Ieteicams šo darbu uzsākt 2. klasē. Projektu tematika var būt dažāda. 1. un 2. klasē var būt skolotāja un grupas vērtējums; 3. un 4. klasē jau pašnovērtējums.
Pārrunas ar 163 sākumskolas skolēniem tiek organizētas par izjūtām stundās un projektu nedēļas laikā.
Kā tu jūties, kad notiek stundas? Mierīgi: 85; Priecīgi: 28; Skumji: 50.
Ka tu jūties projekta nedēļās laikā? Mierīgi: 20; Priecīgi: 110; Skumji:33.
Skumji ir bērni, kuri nepiedalījās projektu darbā ( slimoja), vai nebija drauga.
Apstrādājot rezultātus ir skaidri jāapzinās, ka iegūtas atbildes vai viedokļi tikai netieši dod ieskatu pētāmajā problēmā.
5. Četru gadu personīga pieredze projektu darbā
Jau piekto gadu Jēkabpils 2.vidusskolā, kur strādāju par sākumskolas skolotāju, tiek organizētas projektu nedēļas.
Ja jau visa dzīve ir viena vienīga projektu virkne, tad izglītībai jābūt projektu virpuļa paša centrā.
Kad projektu nedēļa ienāca skolā kā jauna mācību metode, ieinteresējos ar to. Kas tad patiesībā ir projekts? Kāpēc skolotāja aktivitāte projektu darbā ir mazāka, bet skolēnu atdeve mācību vielas apguvē ir ļoti liela?
5.1. Projekts „Es un mana veselība”
1998.gadā projektu nedēļa bija trīs dienas.
Tas bija strukturēts projektu tips, tāpēc ka skolēni pirmo reizi saskārās ar projektu metodi ( arī skolotājam tā bija pirmā saskarsme ar šo mācību metodi).
Projekta nedēļā izvirzīju pedagoģiskā eksperimenta mērķi: praktiski veidot prasmi strādāt grupās.
Sākumā bija diskusija par projektu. Skolotājs piedāvāja projekta tematu „ES UN MANA VESELĪBA”. Tika izvēlēti bērni, kuri spētu strādāt kopā. Viņi strādāja grupās pa 6-7 cilvēki:
grupa „Naf-naf”
grupa „Čipolino”
grupa „Zaķēni”
Tika noskaidrota katra loma projektā un projekta mācību mērķi.
(LOMU KARTES: Vadītājs, pārbaudītājs, rakstītājs, „draudziņš”, stāstītājs, zīmētājs).
Projekta mērķi:
Iepazīstināt bērnus ar galveno pasaules brīnumu – cilvēku.
Audzināt ķermeņa kultūru, jūtu kultūru.
Mācīt skolēnus strādat grupās un uzņemties atbildību par uzticēto pienākumu.
Projekta uzdevumi:
Bagātināt bērnu dzīves pieredzi.
Izmainīt mūsu attieksmi pret sevi, pret savu veselību.
Izstāstīt par cilvēku, par to, kāds tas ir nevainojams Dabas radījums.
Dalībnieki: 1-a klases skolnieki, skolotāja, vecāki.
Projekta darba norise:
Pirmdiena.
1.darbs. Iepazīstināt skolēnus ar projekta tēmu.
Skolēnu sadalīšana 3-jās grupās, uzdevumu paskaidrošana:
gr. Es ierados pasaulē...
gr. Vitamīni, zāles manā dzīvē.
gr. Mani zobi.
darbs. Skolotājs palīdz izvēlēties literatūru, atbild uz jautājumiem.
Skolēns atrod atbildes, gatavojas stāstīt citiem bērniem par savu tēmu.
Vecāki palīdz orientēties literatūrā.
Darba rezultāts: Bērni uzzināja ka viņus dzemdēja māte, kur ir vitamīni, kā un kad tīrīt zobus,
Uzzīmēja savu portretu.
Otrdiena.
1.darbs. Darba turpināšana, informācijas apmaiņa.
2.darbs. Jaunie uzdevumi:
gr. Mēles māja.
![](https://s.studizba.com/z.php?f=/templates/si/i/noavatar.png&w=100&h=100&t=1"){kind=avatar}
