11472-1 (591002), страница 4

Просмтор этого файла доступен только зарегистрированным пользователям. Но у нас супер быстрая регистрация: достаточно только электронной почты!

Текст из файла (страница 4)

projekta metode ļauj izmantot dažādus valodas stilus;

projekta metode maina akcentus valodas mācīšanā: valoda kļūst par aktīvu izziņas līdzekli, nevis pašmērķi;

diskusijās skolēni iemācās pārbaudīt savu valodisko un loģisko domu un precīzāk izklāstīt faktus;

Darba organizācijas aspekts

skolotāja darbs kļūst interesantāks, jo kā pats skolotājs, tā arī skolēni ir iesaistīti patstāvīgā radošā mācību procesā. Projekta metode nozīmē nepārtrauktu, radošu mijiedarbību starp skolotāju, skolēnu un apkārtējo sabiedrību;

viena projekta izdošanās vai neizdošanās var rosināt idejas par jauniem projektiem;

projekta metode ļauj skolotājiem sadarboties, veidot kopējus projektus, izmantot starppriekšmetu sakarus, šādi veidojot integrētu mācību procesu;

Projekta metodes mērķi:

atraisīt skolēnu pašiniciatīvu;

aktivizēt skolēnos pārliecību, ka visproduktīvākā ir patstāvīga tēmas vai problēmas izpēte;

dot skolēniem iespēju izbaudīt gandarījumu par paša padarītu / labi padarītu darbu;

radīt skolēnos pārliecību, ka kopīgi padarīts darbs stiprina gan indivīdu, gan visu grupu;

mudināt skolēnus kritiski un paškritiski vērtēt savu darbu;

attīstīt skolēnu spējas analizēt sava darba rezultātus;

mācīt skolēnus atšķirt būtisko no nebūtiskā, svarīgo no mazsvarīgā;

dot skolēniem iespēju gūt iemaņas plānošanā un organizēšanā;

rosināt skolēnus apgūt daudzveidīgas darba metodes;

dot skolēniem iespēju savstarpēji sacelsities efektīvā izpētes un projektu izstrādes darbā.[19,5,7,9]

3.1.Projektu darba būtība

Kaut arī projektu vadīšana tiek īstenota tūkstošiem gadu, šī nodarbošanās tikai pēdējā laikā atzīta par atsevišķu disciplīnu. Šodienas trauksmainajā pasaulē organizācijām, kas izmanto atbilstīgas projekta vadības metodes, ir konkurētspējīgs pārsvars pār tām, kuras darbojas pēc izjūtas. Kāpēc? Tāpēc, ka konkurence strauji kļūst atkarīga kā no laika, tā arī no izmaksām. Tas nozīmē: ja jūs varat piegādāt tirgum projektu vai pakalpojumu agrāk nekā cits, jums ir priekšrocības konkurences cīņā.

Speciālists kvalitātes jautājumos Dr. Dž. M. Džurans projektu formulē kā problēmu ar plānotu risinājumu. No šī formulējuma izriet, ka projekta mērķis ir problēmas risināšana un ka atbilstošs problēmas formulējuma trūkums ir kļūda, kas bieži vien sagādā nepatikšanas. Projekta vadīšana ir projekta pasākumu plānošana, grafika sastādīšana un uzraudzība, lai sasniegtu projekta mērķus. Projekta veiksmi nosaka daudzi faktori: cik labi tas saplānots, vai problēma bijusi pareizi noformulēta, vai termiņš bijis reāls?

Projekta vadīšanas fāzes:

1.Noformulēt problēmu, to inicializēt ( izstrādāt risinājuma iespējas).

2.Plānot projektu:

Kas jādara?

Kas to darīs?

Ka tas tiks darīts?

Kas tas jāpadara?

Kas nepieciešams, lai to izdarītu?

3.Izpildīt plānu.

4.Uzraudzīt un vadīt attīstību:

Vai sasniegts mērķis?

Ja nav, kas jādara?

Vai nepieciešams mainīt plānu?

Projekta noslēgums:

Kas tika paveikts labi?

Ko vajadzētu uzlabot?

Projekta vadītājam jāprot tikt galā ar šīs apakšsistēmas daļām, lai nodrošinātu projektam veiksmi. Tajā ietilpst:

Vadīšana.

Sarunas.

Komandas veidošana.

Motivācija.

Saskarsme.

Lēmumu pieņemšana.

Projekta gaitas plāns ir tikai viena no metodēm darba vadīšanā, un to nevajadzētu uzskatīt par galveno. Būtu jauki domāt, ka plāns, tiklīdz tas izstrādāts, nekad nemainīsies.Taču tas nav reāli. Neviens nav simtprocentīgi tālredzīgs, un ir gandrīz pilnīgi droši, ka radīsies neparedzētas problēmas. Svarīgi ir veikt izmaiņas organizēti, sekojot standartizmaiņu kontroles kārtībai.

Kas ir stratēģija? Vienkārši runājot, stratēģija ir pieeja, kas tiek izmantota, darot darbu. Lai projekts būtu sekmīgs, nepieciešama laba plānošanas metodoloģija.

Projekts ir problēma ar plānotu risinājumu. Ja problēma nav pareizi noformulēta, jūs varat rast pareizo risinājumu problēmai, kas nepavisam nav īsta.[10,7,9,]

Skolēni attīstīsies tikai tad, ja viņiem būs nodrošināta saprātīga neatkarības deva. Viņiem, protams, ir nepieciešama skolotāja vadība un palīdzība, bet viņiem ir arī vajadzīgs savs laiks un telpa un pietekams daudzums lēmumu, ko viņi varētu pieņemt patstāvīgi. Gudrs skolotājs cenšas panākt līdzsvaru, lai katram skolēnam būtu atbilstošs patstāvības daudzums

Projekts ir motivētas darbības rezultāts. Projektu darbs ir radošs gan pēc satura, gan norišu secības, gan rezultāta. To veido paši skolēni. Katra projekta darba radošajā elementa ir ietverta ikviena skolēna personīgā pieredze un ieguldījums.

Projektu darbs kā īpaša veida mācību darbs ir ļoti elastīgs, to var izmantot katrā klasē neatkarīgi no skolēnu attīstības līmeņa un jebkurā mācību posma – gan izglītības ieguves sākumposmā, gan vecākajās klasēs.

Projektu darbs dod gandarījuma izjūtu, it sevišķi klasēs ar atšķirīgu iepriekšējās sagatavotības līmeni, jo, šo darbu veicot, katrs skolēns var strādāt atbilstoši saviem mācību sasniegumiem, spējām un ātrumam.

Projektu darbs skolēnos veido mācīšanās motivāciju un skolēnam atbilstošu vērtības izjūtu, jo projektā tiek ietverta katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas un intereses.

Projektu darbu būtību varētu īsi raksturot arī šādi: projekts ir konkrēts darbs par kādu tēmu, kura saturu un rezultātu nosaka paši skolēni. Projektu darbs parāda, ko skolēni ir sapratuši, kā veidojas viņu attieksmes un kā viņi spēj izmantot dažādos mācību priekšmetos apgūtās zināšanas, kā un ko prot iegūt patstāvīgi. [32,11]

3.2. Projektu darba salīdzinājums ar tradicionālo mācību stundu

Jēdziens „izglītība” – tā ir personības spēja apzināt nacionālās un pasaules kultūras vērtības un šo vērtību diapazonā pašrealizēties. Izglītība ir to garīgo vērtību izpratne un asimilācija, kura veidojusi cilvēku garīgās dzīves kopību un intereses.

„Cilvēkam no ielas” par mācīšanu viss ir skaidrs. Skolotājs stāv klasē daudzu skolēnu priekšā un stāsta. Ja tikai skolotāji stāstītu vairāk un skolēnus piespiestu klausīties, izglītības standarti uzlabotos. Skolotāji zina, kā īstenība ir pavisam citāda:

Skolēni atšķiras cits no cita.

Izglītībai ir daudz dažādu mērķu un uzdevumu.

Sabiedrības izvirzītās prasības bieži ir neskaidras un pretrunīgas.

Klase ir daudzdimensiju vide.

Klasē viss notiek vienlaicīgi.

Temps ir straujš.

Daudzi notikumi klasē ir neprognozējami.

Viss klasē notiekošais ir atklāts.[34,6]

Tradicionālā mācīšana: skolotājs stāsta; skolēni izlasa attiecīgās lappuses mācību grāmatā vai pierakstos; skolēni izklāsta uzzināto un izpilda vingrinājumus vai raksta domrakstu.

Projektu nedēļa ir īstenojama skolā arī tādēļ, lai rosinātu pedagogus apgūt un ieviest netradicionālās mācību metodes.Projektu metode kā viena no interaktīvajām mācību metodēm ļauj maksimāli palielināt skolēnu aktivitāti mācību vielas apguvē, attīstīt sadarbību ar citiem skolēniem un skolotājiem. Skolotājam projektu darbā ir iniciatora un konsultanta loma. Projektu metodi skolā raksturo atklāsmes prieks, grupu darbs, kustīga vide, motīvu un prasmju vienotība, skolotāja gatavība atbalstīt iniciatīvu un aktīvu mācīšanos. Atbilstoši sabiedrības sociālajam pieprasījumam un tirgus ekonomikas vajadzībām skolai ir jāizglīto skolēni projektu darbu veikšanai (arī to vadīšanai).[32,7]

Projektu darbā: skolotājs dod iespēju skolēniem izvēlēties projektā risināmo problēmu; skolēni patstāvīgi plāno, vāc informāciju un izstrādā projektu (skolotājs var viņus konsultēt).

Projektu darbs attīsta:

Patstāvību (patstāvīgs un rezultātu orientēts darbs);

izdomu un izgudrošanas spējas ( resursu radoša izmantošana, alternatīvas metodes un skaidrojumi);

iniciatīvu, prasmes strādāt ar informāciju, radošums;

problēmu risināšanas spējas (diagnosticēšana, problēmu formulēšana, risināšana, analītiskās un izvērtēšanas prasmes);

integrētās prasmes ( ideju sintēze, pieredze un informācija, kas iegūta no dažādiem avotiem);

lēmumu pieņemšanas prasmes ( izlemt, kas attiecas uz tematu, ko ietvert un izmantot);

komunikabilitāti.

Tātad rezultāts tradicionālajai mācīšanai: skolēni risina skolotāja piedāvātu problēmu; mācīšanas metodes ir tradicionālas; parasti ir viena pareiza atbilde.

Rezultāts projektu darbam: pats projekts ir mācīšanās mērķis – process, kura laikā tiek veikts kopīgs darbs; vērtība – skolēni sadarbojoties kopīgi mācās. Mācīšanās sadarbojoties nozīmē:

pozitīvu savstarpējo atkarību;

nepastarpinātu savstarpēju mijiedarbību;

iespēju katram darba veicējam apzināt savus individuālos sasniegumus kā ieguldījumu grupas darbā;

personisko atbildību par kopīgi paveikto;

sociālās mijiedarbības iemaņu apguvi;

grupas (komandas) darba iemaņu attīstīšanu.

Tā kā projektu nedēļas organizēšana skolā ir apjomīgs darbs, kurā ir savstarpēji saistīta gan tēmas izvēle, gan projektu norišu ilgums un kalendārais plānojums, tad uzsākt gatavoties projektu nedēļai vēlams jau mācību gadu sākumā. Projektu darba ilgums var būt dažāds – sākot ar vienu mācību stundu un beidzot ar vairākiem mācību gadiem. Projektu nedēļai skolā ieteicams izmantot 5 darba dienas, kurās vēlams neorganizēt mācību stundas un papilddarbības.

Projektu metode ir lietojama jebkurā mācību priekšmetā. Tā neierobežo ar kādiem stingriem nosacījumiem par to, kādas tēmas drīkst un kādas nedrīkst izstrādāt. Visi temati, kas interesē

skolēnus, ir labi, un ir vērts pie tiem strādāt. Vienīgais ierobežojošais nosacījums ir, ka šīm tēmām jābūt reālām, tas ir, tām jāatbilst attiecīgā vecuma skolēnu zināšanu un spēju līmenim.

Tai pašā laika jāatzīst, ka projekta tēmas izvēle ir svarīgs sākuma posms projekta darbā. Tēmas izvēlei skolotājs gatavojas, taču galīgais lēmums par izvēlēto tēmu paliek skolēna ziņā.[16,8]

Kopsavilkums

Tradicionāla mācīšana notiek tieši skolotāja vadībā (dialogs ar klasi, skolotāja stāsts, skolēni lasa un atbild)

Projektu darbs veido: motivāciju, adekvātu vērtības izjūtu. Motivācija veidojas tādēļ, ka projektu darba pamata ir katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas.

Projektu darbs sniedz gandarījuma izjūtu, it īpaši klasēs, kur skolēnu zināšanu līmenis ir ļoti nevienāds, jo, šo darbu darot, katrs var strādāt atbilstoši savam līmenim, spējām un ātrumam.

Projektu darba izpildē ir vajadzīga starppriekšmetu saikne atbilstoši izvēlētajai problēmai.

Projektu darbs ir radošs darbs gan pēc satura, gan norišu secībās, gan rezultātā.

Projektā tiek ietverta katra skolēna darbība, viņa pieredze, domas un intereses.

Skolēni mācās aktīvā darbībā; vāc informāciju, zīmē attēlus, kartes, diagrammas, shēmas, izvieto drukāto un uzskates materiālu, krāso, līmē, noformē, intervē, apkopo datus u.t.t.

Mainās skolotāju – skolēnu loma, veidojas citas attiecības – skolotājs ir kā padomdevējs (konsultants).

Projekta izstrāde māca pašiem plānot veicamo darbu un savu laiku.

Ne mazāk svarīgi skolēniem pārliecināties, kurā jomā intereses ir noturīgākas, jo tas noteiks arī turpmāko izglītības ceļu.

3.3. Projektu darbu veidi, posmi, klasifikācija un problēmas

Šobrīd Latvijas vidusskolās vienoti ar vārdu „projekts” nosauc aktivitātes kādas ieceres realizācijai. Bet krietni atšķiras projektu veidi, jo tas saistīts ar to, kas veic šo darbu. Ir projekti, kur:

savu ideju realizē viens cilvēks;

strādā cilvēku grupa

apvienojas interešu grupā;

iesaistās viss skolas kolektīvs;

iesaistās vairākas skolas.

Projektus pēc satura iedala 3 veidos:

PROJEKTSPētnieciskaisOrganizatoriskaisPraktiskais

Pētnieciskā darba galvenā pazīme – analītisks pētījums ar dažāda veida mērījumiem.

Organizatoriskā projekta darba galarezultāts ir dažāda veida pasākumu novadīšana.

Praktiskā darba galarezultāts ir konkrētam mērķim izgatavoti materiāli.

Nelieli pētījuma elementi būs sastopami arī praktiskajā projekta darbā un arī organizatoriskajā.

Projektu darbu skolā var definēt kā vienu no mācīšanās veidiem vai arī kā īpaša veida mācību darbu, kura izstrādāšanai nepieciešams noteikts laika posms, lai iegūtu konkrētu rezultātu.

Visiem skolas projektiem var būt šādi kopīgi posmi:

V posmsIzvērtēšanaIV posmsPrezentācijaIII posmsĪstenošanaII posmsPlānošanaI posmsSagatavošanāsProjektudarbaposmi

Sagatavošanās posmā ieteicams izmantot šādus metodiskos paņēmienus: „Tēmas asociācijas”, „Ideju sacensības”, „Problēmas apgabala meklēšana”, „Prātu vētra”, u.c. Šajā posmā vajadzētu noteikt projekta gala rezultātu, kā arī vienoties par projekta prezentācijas veidu.

Projekta plānošanas posmā ieteicams sistematizēt jautājumus un problēmas un kopīgas diskusijās izstrādāt projekta gaitas plānojumu, t.i., kā un kur meklēt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, kā plānot resursus un projekta prezentāciju, kā arī nepieciešamo nobeigumu atskaitei par projekta darbu.[32,12]

Ideju īstenošanas posmā skolēniem vajadzētu apgūt dažādas metodes, kuras lieto projektu darbā, piemēram, intervēšana, eksperiments, novērošana, dažāda veida ierakstu, video un datora izmantošana informācijas vākšanā un datu apstrādē. Projektu darbu rezultāts var būt noformēts kā stāsts, albums, avīze, dokumentu mape u. tml.

Skolēniem ir jāmācās informēt par saviem darba rezultātiem un aizstāvēt savu darbu, t.i., saistoši iepazīstināt ar savu projektu. Projektu nobeigumā vēlams organizēt svētkus. Iegūtais rezultāts – katra skolēna svētku un gandarījuma sajūta par kopīgi paveikto darbu.

Lai veicinātu skolēna motivāciju, ieteicams projektu darbu rezultātus izlikt vispārējai apskatei.

Projektu darbu rezultātu izvērtēšanu un apzināšanu var iedalīt 4 virzienos:

projekta darba izvērtējums katra grupā un/vai klasē kopumā;

skolēnu prasmju un iemaņu novērtējums;

Характеристики

Список файлов ВКР