11472-1 (591002), страница 3
Текст из файла (страница 3)
Atgriezeniskā informācija par audzēkni.
Līdz ar to skolēnu personības attīstības izpētei tiek izvirzītas īpašas prasības, proti:
1) Izpētei jābūt virzītai uz katra skolēna psihiskās attīstības procesu īpatnību atklāšanu;
2) Katra skolēna personības attīstības diagnostikas rezultātu vērtējums jāveic nevis salīdzinot ar kaut kādām normām vai vidējiem radītājiem, bet gan salīdzinājumā ar iepriekšējo diagnostisko pārbaužu rezultātiem par šo pašu skolēnu;
3) Skolēnu izpētei jānotiek visā skolā pavadītajā laikā, jo skolēna psihē un uzvedībā notiek daudz pārmaiņu, par katru no tām pedagogam un vecākiem jābūt operatīvi informētiem;
4) Diagnostikai jāatklāj ne tikai esošais attīstības līmenis, bet jāņem vērā arī iespējamās skolēna attīstības perspektīvas;
5) Izpēte nav pašmērķis, tai jābūt virzītai uz svarīgu pedagoģisku uzdevumu risināšanu;
6) Individuālo īpatnību izpētē jāņem vērā skolēnu vecumposmu īpatnības, tādēļ katrai izpētes metodikai jābūt piemērotai audzēkņu sapratnes līmenim, viņu iepriekšējai pieredzei;
7) Audzēkņu pedagoģiskajai izpētei jābūt kompleksai, lai varētu iepazīt personību vispusīgi un lai novērstu tendenciozitāti;
8) Izpētei jānotiek pēc iespējas dabiskos apstākļos;[9,6-7]
Pedagogi visos laikos ir pievērsuši uzmanību jautājumam par individuālo pieeju bērniem. Interesantus atklājumus un secinājumus šajā jautājumā mēs atrodam izcilā čehu pedagoga J. Komenska darbos. Viņa pedagoģiskajā teorijā skaidri izteiktas šādas svarīgas atziņas: „...visa bērnu mācīšanas un audzināšanas procesā jāņem vērā viņu vecuma un individuālās īpatnības...”Daudz oriģinālu domu par bērna izpēti un viņa iekšējās pasaules iepazīšanu, kā arī par audzināšanas metodēm var atrast Ž.Ž.Russo pedagoģiskajos traktātos, H. Pestalocija praktiskajā darbībā un R.Ouena veiktajos bērnu sabiedriskās audzināšanas eksperimentos.Pedagoģiskie pētījumi parādīja, ka reproduktīvas un radošās darbības dialektika tiek mērķtiecīgi virzīta uz tuvāko bērna attīstības zonu.
Skolēna mācību izzinošas darbības motivācijā īpašu vietu ieņem interese. Izzinošā interese mudina personību meklējumiem, dod izzinošai darbībai radošu raksturu. Cilvēks, kam piemīt izzinošā interese, radoši atrisina problēmas, viņš jūtas brīvs. Radošā mācību – izzinošā darbība izceļas ar attiecību bagātību. Kā skolotāja, zinu: galvenais izglītības mērķis ir nevis informēšana, bet gan personiskais kontakts ar katru no skolēniem, iemācot būt atklātiem, dvēseliskiem, spējīgiem uz dialogu.
Bērni pārsteidz mūs ar savas uzvedības, interešu, spēju un vēlmju dažādību. Nav divu identisku bērnu. Tomēr mācīšanas stratēģija ir vienāda. Galvenie apstākļi, kurus skolotājs var kontrolēt ir:
Skolēnu grupas;
Mācīšanas stratēģija;;
Klases stundas organizēšanas;
Mācības sākumskolas klasēs stimulē vispirmām kārtam apkārtējās pasaules tiešas izzināšanas psihisko procesu – sajūtu un uztveres attiecību.
Sākumskolā nostiprinās uztveres, uzmanības, atmiņas, iztēles, domāšanas un runas procesi. No dabiskās spontanitātes izziņas procesi pamazām piemērojas sociālajām ievirzēm, normām, tradīcijām. No izziņas procesiem šajā posmā dominē iztēle. Bērniem ir raksturīga reproduktīvā iztēle, taču iztēles procesā izpaužas arī radošs raksturs, kad bērns arvien jaunās kombinācijās spēj ievietot jau pazīstamus priekšstatus un tēlus. No izziņas procesiem visnozīmīgākā sākumskolā ir atmiņa, jo uz atmiņas procesiem balstās domāšanas attīstība. Sākumskolas bērniem ir raksturīgi: kas nav atmiņā tas nav arī domāšanā. Notiek strauja prāta un intelekta attīstība.
Bērna personības attīstība tiek labvēlīga ietekmēta, ja viens no pedagoģiskā procesa komponentiem – mācību saturs – balstās uz zināšanām par sevi, apkārtējo vidi un sabiedrību.
Tiklīdz bērns sāk uztvert apkārtējo vidi, viņš neapzināti sāk nodarboties ar dabas zinībām. Bērns redz dažādas dabas parādības, novēro atsevišķus dabas objektus un salīdzina tos. Bērns zina daudz faktu, kuri viņam nav skaidri, bērnam ir daudz jautājumu, uz kuriem atbildes viņš var saņemt skolā.
Viens no veidiem, kā veicināt humānas personības attīstību sākumskolā ir mācību satura integrācija un mācību organizācijas formu dažādošana, kuras pamatā ir bērna radošās darbības un izziņas intereses veicināšana.
Skolēniem ir jāmācās analizēt sevi, izprast savas vēlmes un iespējas, kā arī saskaņot tās ar grupas interesēm. Uzsākot skolas gaitas, skolēns pārdzīvo dažādas grūtības, kas saistītas ar:
nepieciešamību stingri iekļauties skolas režīmā;
pārmaiņām attiecībās ar pieaugušajiem un vienaudžiem;
mācību darbības raksturu, kas krasi atšķiras no bērnības rotaļām;
bērna nonākšana jaunā sistēmā, kas viņam ir sveša un nepazīstama;
Tā rezultātā daļa skolēnu ātri zaudē interesi par skolu un mācībām, un uztver tās kā apgrūtinājumu. Būtu jāveido tāds mācību saturs, kas:
atvieglotu bērna iekļaušanos nākotnes sabiedrībā;
palīdzētu bērnam pieņemt sevi kā vērtību;
sekmētu katra skolēna pašiniciatīvas, pašnodarbošanās vajadzības;
nodrošinātu humānas personības veidošanos.[28,5,9]
Mūsdienās ir pieejami plaši un interesanti mācību resursi. Skolēniem jāmāca pašiem meklēt informāciju un idejas, nevis būt atkarīgiem no skolotāja kā vienīgā informācijas avota. Šādā veida skolēni virzās uz mērķi – maksimālu patstāvību.
Jaunāko klašu skolēni vislabāk mācās tad, ja viņi aktīvi, nevis tikai pasīvi mēģina apgūt ideju un informāciju. Tas nozīmē, ka klases darbam jābūt centrētam uz skolēnu aktivitāti. Skolotāja darbs jāplāno, domājot par skolēna aktivitātēm.
Jaunāko klašu skolēniem ir jāpaplašina sava tiešā reālās dzīves pieredze, lai to izmantotu par mācīšanās pamatu. Līdz ar to ļoti liela mācīšanās daļa notiek ārpus klases.
Pedagogu darbība vērsta uz to, lai skolēni ar prieku nāktu uz nodarbībām un būtu gatavi ņemt pretī visu, ko skolotāji cenšas iemācīt, lai skolēni lepotos ar saviem sasniegumiem. Katru dienu, ierodoties skolā, bērns sajūt siltu, mīlestības pilnu attieksmi pret sevi. Šajā atmosfērā tiek
saudzēta un vairota viņa pašcieņa.
Pozitīvu pašcieņas veidošanos var nodrošināt, veicinot visu piecu attīstības pakāpju sekmēšanu un nostiprināšanu. Jo indivīds ir augstākā pašcieņas attīstības pakāpē, jo augstāks pašcieņas līmenis viņam piemīt.
PAŠCIEŅAS VEIDOŠANAS UN ATTĪSTĪBAS PAKĀPES
Sekmju,veiksmesizjūtaKompetenceMērķisIemeslsPienākumsSaistībaar citiemPiederībaAfiliācijaESkoncepcijaPaštēlsDrošībaUzticībaPAŠCIEŅA
Pašcieņas modelis veidots, izmantojot literatūru: Michele Borba, Esteem Builders – USA: Binah Taylor McMilian, 1989. – 439.
Pedagogi dara visu, lai šī mīlestība un dvēseles siltums valdītu arī skolēnu savstarpējās attiecībās. Pedagogi ir sapratuši, ka „mācīšana” ir kas vairāk nekā mācību iestāde, kā galvenā didaktiskā saikne „pasniegšana – mācīšana” nenozīmē tikai izzinošo saikni, kaut arī to veido un veicina.
Galvenie mācību un audzināšanas darba mērķi un uzdevumi:
Nodrošināt katra skolēna personības vispusīgas attīstības un pašrealizācijas iespējas, ņemot vērā viņa intereses, vēlmes, tieksmes un spējas.
Attīstīt skolēnu individuālās radošās spējas, orientēt viņus uz patstāvīgu mācību darbu un pašizglītību, sagatavot viņus izglītības turpināšanai Latvijas, Krievijas, Eiropas, Pasaules augstskolās, kā arī praktiskajai darba dzīvei.
Galvenais izglītības mērķis ir nevis informēšana, bet gan personiskais kontakts ar katru no skolēniem, iemācot būt atklātiem, dvēseliskiem, spējīgiem uz dialogu. Galvenais tās noteikums, veicināšanas mehānisms – skolotāja personiskā dalība skolēnu darbos, jūtās, centienos.
Radošo darbību raksturo humānais vadības stils, kura pamatā ir dialogs.
Kopsavilkums
Pedagoģiskais process efektīvs tad, ja pieaugušie – skolotāji un vecāki – ir ieinteresēti bērna liktenī.
Skolēna personība – galvenā vērtība un rūpju objekts!
Saprātīgs prasīgums pret skolēnu ietver cieņu pret viņa pašcieņu. Pedagoģi ciena ne vien skolēna zināšanas, bet arī viņa nezināšanu.
Mācīšana un audzināšana ir savstarpēji saistītas. Sadarbība domubiedrus savstarpēji bagātina. Šajā apstāklī ir atrodams pedagoģiskā procesa veselums.
Svarīgākā pedagoģiskās kultūras iezīme ir skolotāja radošums. Mijiedarbībai ar skolēnu jābūt gudrai un audzinošai.
3. Projektu metode – viena no mūsdienu mācību metodēm skolā
Vairākus gadus viens no populārākajiem vārdiem Latvijā ir ... projekts. Projekti tiek izstrādāti, lai kaut ko mainītu un uzlabotu, lai atrisinātu kādu problēmu.
Atbilstoši sabiedrības sociālajam pieprasījumam un tirgus ekonomikas vajadzībām skolai ir jāizglīto skolēni projektu darbu veikšanai ( arī to vadīšanai). Projektu darbs ir mūsdienīgu iestāžu un uzņēmumu darbības pamatā, un to raksturo demokrātisks vadības stils saskarsmē un visdažādāko speciālistu savstarpējā sadarbībā.
Latvijas skolās ar 1997./1998. mācību gadu ienāk jauna darba forma – projektu nedēļa. Ir sagatavota LR IZM vēstule „Par metodiskajiem ieteikumiem projektu nedēļas organizēšanai 1997./1998. mācību gadā”.
Lai īstenotu šo rīkojumu izglītības iestāžu praksē, Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamentam bija uzdots sagatavot ieteikumus par projektu nedēļu skolā. Darba grupa uzsāka diskusiju par projektu nedēļas organizēšanu skolā un nolēma vispirms izstrādāt īsus metodiskos ieteikumus, kuros ietvertu informāciju par projektu metodi un projektu darbu skolā, tā galvenajām priekšrocībām salīdzinājumā ar citiem mācību darba veidiem, par projektu nedēļas nepieciešamību skolā, par projektu darba un projektu nedēļas norises izvērtēšanu, kā arī ieteicamās literatūras sarakstu pedagogiem.
Jūrmalas skolās projektu nedēļas tiek organizētas jau no 1992. gada, tādēļ ir uzkrāta zināma pieredze vidusskolās, pamatskolās un sākumskolās.
Skolēniem ir nepieciešams apgūt radošā darba pieredzi, kā arī prasmes un iemaņas projektēšanā un projektētā īstenošanā. Lai to veicinātu, Latvijas skolās jau tiek izmantots ieteicamais projektu darbs. Ir zināms, ka pēdējos divdesmit gados daudzu valstu izglītības darbinieki projektu darbam skolā ir veltījuši lielu uzmanību.
Projektu metode kā viena no interaktīvajām mācību metodēm ļauj maksimāli palielināt skolēnu aktivitāti mācību vielas apguvē, attīstīt sadarbību ar citiem skolēniem un skolotājiem. Skolotājam projektu darbā ir iniciatora un konsultanta loma.[32,4,5]
Šajā kontekstā projektu darbs ir vispilnīgākā un efektīvākā mācību darba forma, ar kuras palīdzību iespējams īstenot izglītības pamatmērķus – veicināt pilnvērtīgu personības attīstību, sagatavot jauno cilvēku patstāvīgai darba dzīvei un integrācijai strauji mainīgā sabiedrībā. Valsti, kur lielākā daļa uzņēmumu un organizāciju darbojas pēc projektu principa, projektu darba izmantošana skolā ir dzīves nepieciešamība.[16,3]
Terminu skaidrojums:
PROJEKTS – 1. Būves, ierīces jebkura izgatavojama priekšmeta plāns, apraksts, tehnoloģiskā procesa shēma. 2. Dokumenta teksts ierosinājuma veidā. 3. Plāns, iecere.
PROJEKTU NEDĒĻA – viena nedēļa mācību gada laikā, kura notiek projektu darbs skolā.
PROJEKTU DARBS SKOLĀ – viens no mācīšanās veidiem vai īpaša veida mācību darbs, kura izstrādāšanai nepieciešams noteikts laika posms konkrētai iegūšanai.
PROJEKTU METODE – viena no interaktīvajām mācību metodēm, kas ļauj maksimāli palielināt skolēnu aktivitāti mācību vielas apguvē, sadarbību ar citiem skolēniem un skolotājiem.
PREZENTĀCIJA – 1.Iesniegšana, uzrādīšana. 2. Sabiedrības oficiāla iepazīstināšana. [32,6]
Rodas jautājums: kāpēc vajadzīga projekta metode?
Atbildot uz jautājumu „kāpēc?”, jāņem vērā dažādi aspekti.
Sabiedriskais aspekts
sabiedrība strauji mainās; notiek pāreja no autoritāras sabiedrības, kurā katram stingri noteikts, kas un kā jādara un jādomā, uz demokrātisku, plurālistisku sabiedrību, kurā valda daudzi un dažādi uzskati;
projekta metode ir labs līdzeklis, kā iemācīties aizstāvēt savu pārliecību un cienīt otra cilvēka darbu, uzskatus, spējas;
projekta metode palīdz attīstīt prasmi diskutēt un ieklausīties otrā, nonākt pie kompromisa uzskatu atšķirības gadījumos, ar citiem vārdiem sakot, veidot diskusiju kultūru;
no s k o l o t ā j a ir atkarīgs nākotnes sabiedrības raksturs. Cik veiksmīgs būs skolotāja darbs, cik atsaucīgs, atvērts jaunām metodēm, idejām, visam aktuālajam būs skolotājs, tik atvērta un spējīga mainīties nākotnē būs mūsu sabiedrība;
2.Pedagoģiskais un psiholoģiskais aspekts skolēni iemācās domāt un rīkoties patstāvīgi;
projekta metode veicina ikdienas, apkārtējās pasaules izpēti, tā padara mācību darbu interesantu, tuvina to reālajai dzīvei;
ar projeka metodi var ieinteresēt arī tādus skolēnus, kurus neaizrauj pat vislabākā mācību grāmata;
projekta metodes būtība ir sasaistīt skolēna ikdienas dzīvi un pieredzi ar radošu apkārtnes izziņu;
Valodas aspekts
skolēns vingrinās lietot dažādas saziņas prasmes un veidot loģisku, sakarīgu izklāstu;
![](https://s.studizba.com/z.php?f=/templates/si/i/noavatar.png&w=100&h=100&t=1"){kind=avatar}
