md (652677)

Просмтор этого файла доступен только зарегистрированным пользователям. Но у нас супер быстрая регистрация: достаточно только электронной почты!

Текст из файла

LU VEI fakultātes 2A4 grupas studentu

Māra Luksa un Kaspara Lakševica

mājas darbs tirgvedībā

PATĒRĒTĀJA UZVEDĪBAS MODELIS INTERNETA TIRGŪ

SATURS

1. Izmantotā literatūra 2

1. Interneta tirgus vispārējs raksturojums 3

1. Patērētāju uzvedību ietekmējošie faktori 9

1. Pirkšanas lēmuma pieņemšana 12

1. Problēmas apzināšana 12

1. Informācijas meklēšana 12

2. Alternatīvu salīdzināšana un meklēšana 13

3. Lēmuma par pirkšanu pieņemšana 13

4. Reakcija uz pirkumu 14

1. Tirgus segmentācija 14

1. Ģeogrāfiskās pazīmes 14

1. Demogrāfiskās pazīmes 14

1. Sociāli ekonomiskās pazīmes 15

2. Kultūras pazīmes 15

3. Personiskās pazīmes 15

4. Rīcības pazīmes 15

6. Rekomendācijas 15

1. IZMANTOTĀ LITERATŪRA.

1.1. J. Beļčikovs, V. Praude “Menedžements”

1.2. J. Beļčikovs, V. Praude “Mārketings”

1.3. “Dienas Bizness” 04.12.1998.

1.4. “Diena” 28.11.1998.

1.5. “Dienas Bizness” 21.11.1998.

1.6. “The Economist” oktobris 1998

2. INTERNETA TIRGUS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Ja jūs šodien jautātu cilvēkiem, kāpēc viņi lieto telefonu, lai sazinātos ar draugiem, vai kāpēc viņi skatās televizoru, lai izklaidētos, viņi paskatītos uz jums kā uz jukušu. Mēs nedomājam par telefonu, televizoru vai mašīnu kā par dīvainībām. Šīs lietas ir kļuvušas par tik neatņemamām dzīves sastāvdaļām, ka tās vairs netiek īpaši ievērotas, kur nu vēl pieminētas.

Tādā pašā veidā desmitgades laikā neviens neievēros Internetu. Tas vienkārši kļūs par neatņemamu dzīves daļu. Par refleksu kļūs ieiet Internetā, lai iepirktos, mācītos, izklaidētos un sazinātos, tikpat dabiski, kā šodien pacelt telefona klausuli, lai parunātu ar kādu.

Tirgus - vieta, kur satiekas potenciālais pircējs ar potenciālo pārdevēju.

Katrai kompānijai ir jānosaka savs mērķa tirgus. Interneta piedāvātāju mērķa tirgus ir patēriņa tirgus.

Patēriņa tirgus dalībnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas pērk preces un pakalpojumus savu vajadzību apmierināšanai.

Interneta pakalpojumu sniedzēju kompāniju mērķa tirgu var iedalīt divās nosacītās grupās: fiziskās personas un juridiskās personas. Savukārt katru no tām var iedalīt vēl sīkāk. No privātpersonu vidus kā potenciālie Interneta pakalpojumu patērētāji visstingrāk iezīmējas biznesa cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams darba attiecību kārtošanai (e-pasts), un studenti (skolēni), kuri Inetrnetu izmanto mācībās un izklaidei. No juridisko personu vidus izceļas lielās kompānijas, kuras Inetrnetam caur Pastāvīgo pieslēgumu pievieno savus lokālos datortīklus gan saziņai ar ārpasauli, gan arī kompānijas iekšienē, mazās kompānijas savukārt izvēlas Inetrneta iezvanpieejas pakalpojumus, visbiežāk, e-pasta izmantošanai. Vēl ir jāpiemin, ka Latvijā šobrīd cilvēki sāk izprast www lapu lielo nozīmi, lai tās uzturētu, ir nepieciešams Interneta pieslēgums.

Internets ir pakalpojums, kas šobrīd ļoti strauji ienāk Latvijas tirgū; to nosaka nemitīgi augstošais pieprasījums pēc tā.

Tirgus izpētes prognozes rāda, ka līdz 2000. gadam Interneta lietotāju skaits Latvijā sasniegs 10’000.

Mārketinga pētījumu firma “Data Serviss” veikusi pētījumu par Interneta lietošanu lielākajos Rīgas uzņēmumos. Šobrī Internetu izmanto 79% Rīgas lielāko uzņēmumu, liecina pētījuma rezultāti. Savukārt no tiem uzņēmumiem, kuri pašlaik vēl neizmanto Internetu, 40% plāno iegūt pieslēgumu līdz 1998. gada beigām. Tas nozīmē, ka arī šī gada laikā turpināsies tikpat dinamiska uzņēmumu pieslēgšanās Internetam, kā tas bija 1997. gadā, kad tīklam pieslēdzās gandrīz 1/3 pašreiz esošo lietotāju.

Internet tirgus Latvijā sāka attīstīties 1991. gadā, kad LV Net - Teleport organizēja pirmos savienojumus ar Maskavu elektroniskā pasta nodrošināšanai. Otrs lielākais Internet pakalpojumu sniedzējs bija Lanet (Latvijas Matemātikas un skaitļošanas institūts), kas veidojās kā akadēmiskais Internet pakalpojumu sniedzējs, saņemot dotācijas no Izglītības ministrijas un ārvalstu humanitārās palīdzības sniedzējiem kā akadēmiska iestāde.

Uz doto momentu (novembris 1998) Latvijā ir 35 dažādi Internet pakalpojumu sniedzēji vairākās Latvijas pilsētās. Lielākie no tiem ir: Latnet, Apollo, LV Net un Parks.

Pēc “Data Serviss” sagatavotās informācijas, Latvijā ir izveidojusies situācija, kad trīs Interneta pakalpojumu firmu grupai pieder 49% no visa sektora. No šiem uzņēmumiem lielākais ir Latnet, tam seko Parks un Lattelekom meitas uzņēmums Apollo. Nākamā ir sešu uzņēmumu grupa - LV Net, BKC, Neonet, EuNet, Telia un Valsts Informācijas tīkla aģentūra (VITA), kurai kopā pieder 31% tirgus.

“Data Serviss” aptaujas rezultātā ir noskaidrotas populārāskās Interneta pakalpojumu sniedzēju kompānijas. Pirmo vietu ieņem Parks Ineternet Serviss - 56% aptaujāto izvēlētos tieši šī provaidera pieslēgumu, vispār Parks minēts 63% gadījumu (6,5 % respondentu noteikti neizvēlētos Parka pakalpojumus), otrie ir pēdējā laikā daudz reklamētie Apollo ar 45,4% izvēļu un 59% minēšanas biežumu. Kā trešā populārākā kompānija atzīta Latnet, kuras servisu izvēlētos 44,5%, kopējais minēšanas biežums - 53%. No minētajiem gigantiem krietni atpaliek (taču ieņem stabilu vietu šajā tirgū) LV Net ar attiecīgi 25% un 30% izvēlēm, zem 10% robežas atrodas tādas kompānijas kā BKC, Telia, Neonet, Binet un citi vēl mazāk vai vairāk pazīstami provaideri. Jāpiebilst, ka pēdējā kategorijā ietilpstošo kompāniju pakalpojumus respondenti drīzāk neizvēlētos nekā izvēlētos.

Popularākais no Interneta pakalpojumiem ir tā sauktā Iezvanpieeja, otra grupa ir Pastāvīgie pieslēgumi Izdalīto līniju un Radiolinku veidā. Līdz ar to gribam parādīt tirgus sadalījuma tendences Latvijas Interneta tirgū:

Pasaulē iepirkšanās Internetā šobrīd vairs nav nekāds jaunums, taču Latvijas uzņēmēji sper tikai pirmos soļus šī trauji augošā biznesa virzienā. Pamatus veiksmīgiem darījumiem www lapās ir likuši Rīgas Komercbanka, Optikom un Parks Internet Serviss, izveidojot Latvijas Inetrnetā elektronisko norēķinu sistēmu ar kredītkartēm, kas sāka darboties 1998. gada 1. novembrī.

Ir iespējams izmantot arī ārvalstu kompāniju sniegtās norēķinu sistēmas Internetā, ko arī šobrīd dara vairāki Latvijas uzņēmumi, taču, strādājot šādā veidā, iespējas kontrolēt veikto operāciju drošibu ir mazākas. Pirmkārt jau ārzemju kompānijas ir fiziski neaizsniedzamas (atrodas tālu), tādēļ klientam var nākties samierināties ar kļūdām vai aizkavēšanos naudas pārvedumu operācijās (tas gan gadās ļoti reti), ja viņš netaisās apmeklēt attiecīgo valsti un tur cīnīties par savām tiesībām. Otrkārt, datu pārraides ceļa garums ir krietni lielāks, līdz ar to pieaug arī sistēmas atteices laiks (breakdown) un kļūdas rašanās iespējas, kas uzņēmējam var radīt ievērojamus zaudējumus.

Pagaidām Lativijas Internetā varēs iepirkties tikai ar Visa, EuroCard un MasterCard kredītkartēm. Izveidojot virtuālo kontu Internetā, Rīgas Komercbanka dod arī iespēju norēķināties ar Visa Electron karšu palīdzību (tām nav nepiecišami depozītnogulījumu), kas īpaši izdevīgi var būt studentiem. Citu kredītkaršu pielietošanas iespejas nākotnē būšot atkarīgas no banku savstarpējiem līgumiem.

Tiem uzņēmumiem, kas ar Interneta starpniecību vēlas tirgot savas preces, paši neveidojot sarežģītas pārdošanas un uzskaites sistēmas, Parks veido speciālu e-komercijas serveri www.e-comerce.lv. Šis serveris ļaus izvēlēties dažādu sarežģītības pakāpju tirdzniecības shēmas, piemēram, abonēt kredītkaršu autorizācijas moduli, lai varētu pārdot basketbola fanu kluba T-kreklus vai arī nodrošināt celtniecības preču vairumtirdzniecību Internetā. Projektā paredzēta arī Latvijas Ineterneta lielveikala izveide, kurā tāpat kā reālos supermārketos tiks piedāvāta dažāda profila un dažādu firmu ražojumi. Praktisku interesi par savas produkcijas realizēšanas ispējām Internetā esot izrādījušas apmēram 10 Latvijas firmas. Kā iespējamie pirmie projekti tiek nosaukti Sex Shop (arī līdz šim tajā varēja pasūtīt preci, izmantojot Ineternetu un pēc tam samaksājot pie preces saņemšanas pastā) un datorfirma EET Rīga. Pēc mūsu domām, lai gan šobrīd Latvijas Uzņēmumu interese par šo pakalpojumu ir diezgan maza, līdz ar pirmo veikalu izveidošanu Internetā, tā ļoti strauji augs.

3. PATĒRĒTĀJU UZVEDĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI.

Patērētāja izvēli konkrētajai precei (Internetam) ietekmē ekonomiskie, demogrāfiskie, sociālie un kultūras faktori, kā arī zinātnes un tehnikas attīstība līmenis. Šos faktorus nevar vadīt un kontrolēt, bet tie ir jāievēro.

Kā pirmo faktoru grupu minēsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielā mērā ietekmē visus pārējos faktorus (kultūras, demogrāfiskos u.c.), ar tiem tieši iedarbojoties uz konfkētā cilvēka rīcību. Pie ekonomiskajiem faktoriem varam minēt darba algas lielumu, ienākumu līmeni fiziskām personām, kā arī peļņas lielumu un apgrozījumu juridiskām personām, no tā izriet maksātspēja.

Tāpat ekonomiskie faktori nosaka, kādu Interneta pieslēguma veidu izvēlēsies patērētājs, vai salīdzinoši lētāko Iezvanpieeju, vai arī dārgāko Pastāvīgo pieslēgumu. No tā var secināt, ka no ekonomiskā faktora tiek atvasināts vēl viens faktors - cena. Bet tajā pašā laikā patērētājam ir ļoti grūti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju viena veida pieslēguma robežās, jo cena (arī pakalpojuma kvalitāte) ir ļoti līdzīgas.

Kā ekonomiskais faktors ir piemināma arī inflācija. Tā izpaužas šādi: naudas ienākumi pieaug straujāk nekā darba ražīgums; cenas aug neatbilstoši produkcijas kvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas, pasliktinās preču kvalitāte.

Otrā pircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa ir demogrāfiskie faktori. Jau sākumā minējām studentus kā vienu no galvenajām patērētāju grupām, tāpat arī skolas vecuma bērni, kuri Internetu var izmantot gan mācību procesā, gan arī izklaidei (spēlīšu spēlēšana tīklā, dažādas pļāpu lapas, IRC serveri u.c.).

Arī vidēja gadagājuma cilvēki salīdzinoši daudz izmanto Internetu, taču šeit noteicošais ir iespēja ātri un ērti sazināties (ar e-pastu un www lapām), iespēja iegūt svaigākās ziņas (tā saucamās, news groups), mazāk atpūta un izklaide.

Trešā grupa ir veci cilvēki. Tie Interneto lieto ļoti maz, var teikt, ka nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets ir jauns produkts Latvijas (un ne tikai) tirgū, to ir nepieciešams apgūt un izprast, bet veciem cilvēkiem tas ir par grūtu un sarežģītu. Tā jau saka, ka jaunībā apgūt visu jauno ir daudz vieglāk.

Jāpiemin arī, ka iedzīvotāju skaita pieaugums, samērs starp dabisko un migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību un pieprasījuma struktūru.

Vēl viena demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pircēju izvēli, ir teritoriālās atšķirības. Cilvēki pilsētās Internetu lieto nesalīdzināmi vairāk nekā laukos. Gluži vienkārši, cilvēki laukos nodarbojas ar tautsaimniecības nozarēm, kur šie ātrie sakari nav tik būtiski, arī izglītības un informētības līmenis ir zamāks, dažviet pat nepietiekošs. Bez tam, Interneta Iezvanpieeja tiek nodrošināta pa telefona līnijām, kas, kā zināms, savukārt ir SIA Lattelekom monopols. Šīs telefona līnijas vietām ir tik sliktā stāvoklī, ka nodrošināt Interneta pakalpojumus nav iespējams, pie tam, lielākoties šī problēma pastāv tieši lauku rajonos.

Характеристики

Тип файла документ

Документы такого типа открываются такими программами, как Microsoft Office Word на компьютерах Windows, Apple Pages на компьютерах Mac, Open Office - бесплатная альтернатива на различных платформах, в том числе Linux. Наиболее простым и современным решением будут Google документы, так как открываются онлайн без скачивания прямо в браузере на любой платформе. Существуют российские качественные аналоги, например от Яндекса.

Будьте внимательны на мобильных устройствах, так как там используются упрощённый функционал даже в официальном приложении от Microsoft, поэтому для просмотра скачивайте PDF-версию. А если нужно редактировать файл, то используйте оригинальный файл.

Файлы такого типа обычно разбиты на страницы, а текст может быть форматированным (жирный, курсив, выбор шрифта, таблицы и т.п.), а также в него можно добавлять изображения. Формат идеально подходит для рефератов, докладов и РПЗ курсовых проектов, которые необходимо распечатать. Кстати перед печатью также сохраняйте файл в PDF, так как принтер может начудить со шрифтами.

Список файлов реферата