ref_ant (Античная литература), страница 5

Vairâk par 100 komçdijâm (105-108). Tikai 20 gs. atrasti Çìiptes papirusos fragmenti no “Ðíîrçjtiesas”, “Varonis”, “Nogrieztâ matu pîne”, “Samiete”, “Sikionietis”.

Savukârt komçdijai “Îgòa” trûkst tikai daþu rindiòu. Menandra komçdijas pçc siþeta struktûras nav vienâdas. “Ðíîrçjtiesa” un “Nogrieztâ matu pîne” ir sareþìîta intriga, spilgti un psiholoìiski dziïi veidoti raksturi. Tie nav trafareti, jaunatiskâs komçdijas tçli (skopais vecis, viltîgais vergs, nevarîgais jauneklis), bet gan neparasti tâ laika sabiedrîbai (Pamfilas un Abratonas raksturi). Dramatiskajâs sacensîbâs pirmo vietu ieguva septiòas reizes. Darbi viòa dzîves laikâ nebija seviðíi populâri. Laikam jau tâpçc, ka tajâs bija stilistiski izkopta valoda, atteikðanâs no komisma un bufanâdes, nopietns saturs, arî pârdroðas domas. Menandrs izvirza morâlâs prasîbas kâ sievietçm tâ vîrieðiem. Iedroðinâs parâdît hetçru pârâku par kâdu no brîvajiem cilvçkiem. Viòa darbi ietekmçja Plauta un Terencija darbus. Ar Romas komçdijas starpniecîbu Menandra daiïrade ietekmçjusi arî Rietumeiropas komçdiju.

“Îgòa” - “cilvçku nîdçjs”.

Knemons nîst cilvçkus, jo ir dziïi pârliecinâts, ka visi cilvçki ir ïauni, bet nejauðs gadîjums liek mainît uzskatus. Pâns stâsta par Knçmona dîvainîbâm, par îpatnçjo dzîvi, naidu pret cilvçkiem. visvairâk ienîst kaimiòus, tad bijuðo sievu, dzîvo kopâ ar meitu. Sastrats satiek Knçmona meitu un iemîl to, bet meitene ir hetçra. Sastrats sûtîjis uz Knçmona mâju Piriju, lai uzzinâtu kaut ko tuvâk par meiteni, bet Pirijs tiek izdzîts un Knçmons to nomçtâ ar akmeòiem, mâla pikâm, bumbieriem. Otrreiz ieraugot Sastratu Knçmons gan ar akmeòiem vairs nemet, bet ir ïoti nelaipns. Sastratam neizdodas tâ arî neko sarunât, bet viòð runâ ar jaunavas brâli Georgiju. Georgijs uzzinâjis Sastrada nodomu precçt viòa mâsu nolemj palîdzçt. Arî viòð negatîvi raksturo savu patçvu. Sastrats uzzina, ka Knçmons atdos tikai tad savu meitu, ka znots bûs lîdzîgs raksturâ viòâm. Sastrats arî mçìina strâdât uz lauka, bet pirmajâ dienâ neveicas. Bet tad nâca kâds gadîjums, kas palîdzçja Sastratam. Kâdu dienu vecâ kalpone bija ielaidusi spaini akâ, viòa gribçja to izvilkt, bet virve pârtrûka un arî kaplis iekrita akâ. Knçmons, gribçdams izvilkt spaini un kapli, pats iekrît akâ. Tad atsteidzas Sastrats un Georgijs un izvelk Knçmonu. Knçmons atzîst, ka ir kïûdîjies domâdams, ka var dzîvot viòð bez cilvçkiem. Visu mantu novçl Georgijam. Arî savu meitu uztic tam un Georgijam jâizvçlas precinieks mâsai. Tad Sastrats lûdz atïauju savam tçvam precçt Knçmona meitu un tas piekrît, bet nepiekrît izprecinât savu meitu Georgijam, bet beigâs piekrît arî tam. Sastrots liek tçvam pie sirds, ka tâ nauda, kas tev pieder vienam un ja tâs ir daudz nenes prieka Bet tâ var palîdzçt kâdam citam kam tâ varbût ir ïoti nepiecieðama. Tâ var darît kâdu laimîgu. Komçdija beidzas ar divkârðâm kâzâm. Vergi kaitina Knçmonu to traucçdami un vaicâdami pçc daþâdiem traukiem, lîdz beidzot tas padodas un ïauj sevi aizvest uz kâzâm.

“Ðíîrçjtiesa”

Vergs Davs atradis izliktu bçrnu, viòð grib to paturçt un atdod otram vergam Sirsikam, bet dârglietas patur sev. Sirsiks pieprasa tâs, jo tâs var palîdzçt atrast îstos bçrna vecâkus. Strîdu izðíir Harisija sievastçvs Smirkins, kurð padzirdçjis par znota izlaidîgo dzîvi ieradies noskaidrot ìimenes nesaskaòu iemeslus.

Lucijs Anejs Seneka (daþi gadi p.m.ç.- 65.g.m.ç.)

Lucijs Anejs Seneka, vidçjais no trim Senekas Vecâkâ dçliem, dzimis Spânijâ, Kordubas pilsçtâ (tagad Korova), bet uzaudzis Româ. Guvis reorisko izglîtîbu, nodarbojies ar filozofijas studijâm. Viòa uzskatus veidoja Sotions, Attalla, Fabians. Seneka ir stoitiíu jeb “jaunâ stila” pârstâvis. M.ç. 20-jos gados Seneka pievçrðas sabiedriskajai darbîbai, uzstâjas ar tiesas runâm. Smagi saslimts un dodas uz Çìipti ârstçties. 30-jos gados darbojas kâ advokâts Romas tiesâs, bet viòa panâkumi izraisa imperatora Kaligulas skaudîbu. Ðajâ laikâ rodas darbi. “Par dusmâm” - veltîjums vecâkajam brâlim, “Mierinâjums Marcijai” - veltîta vçsturnieka Kremûcija Borda meitai.

Pçc imperatora Klaudija nâkðanas pie varas, intrigu rezultâtâ Seneka tiek izsûtîts uz 8 gadiem trimdâ uz Korsiku. Tur Seneka nodarbojas ar filozofiju un literatûru. Rodas: “Mierinâjums Helvijai” - veltîts mâtei, “Mierinâjums Polîbijam”, “Par dzîves îslaicîbu”. Ðajâ laikâ sâkas darbs pie traìçdijâm. 49.gadâ Seneka tiek atsaukts no trimdas un iecelts par faktisko impçrijas pârvaldîtâju Neirona valdîðanas sâkumâ. Saraksta “Par þçlsirdîbu”. 56.gadâ kïûst par konsulu. Ðajâ laikâ kïûst ïoti bagâts, kas ir pretrunâ ar viòa uzskatiem, ka viòð neatzîst materiâlâs vçrtîbas par noteicoðajâm. Tas izraisîja nepatiku pret viòu. 62.gadâ viòa ietekme uz Neironu beidzas un viòð turas tâlâk no galma intrigâm. Saraksta: “Par atpûtu”, “Par labdarîbu:, “Dabaszinâtniskie jautâjumi”, “Morâlâs vçstules Lucijam” - labâkais Senekas darbs. 65.gadâ rodas nesaskaòâ starp Seneku un Neironu, kurð pavçl Senekam izdarît paðnâvîbu, ko viòð arî izdara. Kopâ ar viòu nâvi iet viòa sieva un brâlis.

Seneka daiïradç ir divas daïas:

1) Sacerçjumu dzeja;

2) Sacerçjumi prozâ.

Traìçdijas

Traìçdiju rakstîðanai Seneka pievçrðas trimdas gados. Ir desmit traìçdijas:

“Trakojoðais Herakls”, “Trojietes”, Fçniíietis”, “Mçdeja”, “Fçdra”, “Edips”, “Agamenons”, “Tiests”, “Çtiesi Herakls”, “Oktâvija”, kas gan nav paða Senka darbs, bet gan kâda viòa sekotâja. Tâ ir vienîgâ lîdz mums nonâkusî traìçdija no romieðu dzîves. Vçsta par Neirona sievas Oktavijas nogalinâðanu pçc imperatora pavçles un Neirona apprecçðanos ar Popeju. Viens no trim galvenajiem personâþiem traìçdijâ ir pats Seneka. Viòa traìçdiju siþeti un tçli ir aizgûti no grieíu mîtiem un grieíu (Euripîda, Sofokla, Eshila) traìçdijâm, bet jauns ir siþetu un tçlu traktçjums. Viòa traìçdijas sarakstîtas “jaunâ stila” ietekmç, un tas ir pieòçmis dramatiska siþeta attîstîbu un raksturu izstrâdi. Seneka saglabâ monologus, dialogus, kora partijas, kas iedala traìçdiju piecos cçlienos. Bet izmaina traìçdijas struktûru, varoòu traktçjums, paða termina “traìiskais” raksturu.

Par labâko traìçdiju tiek uzskatîta “Mçdeja”, kurai par pamatu òemts Eiripîda darbs. Traìçdija ir bez ievada, jo Seneka uzskata, ka lasîtâjam ir zinâms mîts un darbojoðâs personas, kâ arî finâls. Un viòa varone jau sâkumâ ir tâda, kâdai tai jâbût beigâs. Jau sâkumâ tâ ir tçlota kâ ïaunâ burve, kas gatava jebkâdam noziegumam. Monologam seko kora aicinâjums, kurð veltîts jaunlaulâtajiem - Jasonam un Krçusai - Korintas valdnieka Kreonta meitai. Otrajâ cçlienâ Mçdeja runâ par atriebîbu, taèu ne pret Jasonu, kuru viòa grib saglabât kâ savu vîru, bet gan attiecîbâ uz Krçusu un viòas tçvu. Tad Mçdejas saruna ar Kreontu. Taèu Seneka Kreonts ir tipisks tirâns, bet Mçdeja veikla advokâte. Mçdeja izlûdzas, lai netiktu izraidîta tûlît, bet dienu vçlâk. Treðajâ cçlienâ aukle raksturo atriebes pâròemto Mçdeju. No sarunas ar Jasonu Mçdeja saprot cik ïoti viòð ir pieíçries bçrniem, un treðo reizi ieskanas Mçdejas doma par atriebîbu. Koris dzied par Mçdejas - mîlestîbâ pieviltâs naida spçku, atgâdinot argonautu piemeklçjuðâs nelaimes. Ceturtais cçliens sastâv tikai no diviem monologiem: vecâ aukle stâsta par tai, ka Mçdeja izlietodama daþâdâs burves mâkslas, saindç dâvanas un ar bçrniem nosûta tâs Krçusam un viòas tçvam. Piektajâ cçlienâ ierodas sûtnis un paziòo ar abu nâvi. Seko garð Mçdejas monologs, kurâ tâ izplâno turpinâjumu savai atriebîbai. Parâdâs doma par bçrnu nogalinâðanu. Bet Mçdejâ nerisinâs iekðçjâ cîna starp mâtes un pieviltâs sievas jûtâm, mîlestîbu un naidu. Mçdeja nogalina vienu dçlu. Grieíu traìçdijâs slepkavîbas nerisinâjâs aiz skatuves, bet Seneka Mçdeja slepkavo uz skatuves. Satriecoðas ir traìçdijas beigas, kad ierodas Jasons un viòam redzot Mçdeja uzkâpj uz jumts un acu priekðâ nogalina otru dçlu. Pabeigusi savu darbu Mçdeja uz Zvaigþòaina pûía spârniem aizlido debesîs. Seneka “Mçdeja” ir vienkârðâka. Vienkârðota ir arî Mçdejas attieksme pret vîru. Eiripida Mçdeja ïauj izsekot saviem pârdzîvojumiem, tad Seneka tçlo tikai atriebes kâri. Tâ rezultâtâ tçls kïuvis vienkârðots. Samazinâts darbojoðo personu skaits, darbîba kïuvusi vienkârðâka. Ðî îpatnîba raksturîga visai Seneka daiïradei. Viòð neizvirza problçmas, nerisina konfliktus. Viòð arî savâs traìçdijâs paliek filozofs stoiíis, kas pasauli uztver kâ akla nepielûdzama likteòa izpausmi, kuram cilvçks var pretstatît nesalauþamu gara stingrîbu, gatavîbu vajadzîbas gadîjumâ mirt. Cîòas rezultâts Senekam ir vienaldzîgs.

Senekam pirmajâ vietâ ir ðausmu siþeti, ar meþonîgiem kaisles, izmisuma, iznîdçðanas alku tçlojumiem. Bieþi darbîba tiek risinâta uz drûmas dabas ainas fona. Seneka tçli ir milzîga spçka un kaislîbu cilvçki. Un tikai atseviðíâs momentos tie ir apveltîti ar maigâm jûtâm un tajos brîþos atklâjas smalks psiholoìiskais tçlojums. Viòa varoòi neatklâj sevi darbîbas gaitâ, viòai jau sâkumâ ir tâdi, kâdiem tiem jâbût beigâs. Te nav tçlu raksturu izaugsmes. Vienveidîgi ir personâþi. Ja tas ir valdnieks, tad noteikti tirâns un blakus kâds cietçjs. kas ir gatavs panest visas pârestîbas. Un ja vajag arî mirt. Visi ðie cietçji - vai tie ir pieauguðie vai bçrni, ir apveltîti ar vienâdu domâðanas, sprieðanas lîmeni. Viòi mazâk pârdzîvo paði, bet vairâk stâsta par saviem pârdzîvojumiem. Seneka traìçdijas nav domâtas teâtriem skatîtâjiem, bet gan lasîtâjam, klausîtâjam. Seneka çtika bija humâna un balstîjâs uz prâtu un ticîbu cilvçka gara varenîbai.

Prozas darbi

1. Traktâti par morâli, filozofiskâm tçmâm

“Par dzîves îslaicîbu”

“Par laimîgu dzîvi”

“Par dvçseles mieru”

“Par þçlsirdîbu”

“Par dusmâm”

2. Literârâs vçstules

“Vçstules Lucîlijam” - visplaðâk izpauþas Senekas filozofiskie uzskati.

3.Mierinâjuma vçstules - konsolâcijas

“Mierinâjums Helvijai”

“Mierinâjums Polîbijam”

“Mierinâjums Marciaji”

Seneka pârdomas saistâs ar garîgâs dzîves un praktiskâs morâles jautâjumiem. Seneka ir stoiíu filozofijas “jaunâkâ” perioda pârstâvis un viòu filozofija sastâv no: loìikas, fizikas, çtikas. Seneka îpaði pievçrðas çtikai. Un galvenais ðajâ mâcîbâ - dzîvç saskaòâ ar darbu. Tikums kâ gribas un darbîbas pareiza izpausme tiek pretstats baudai. Izdala èetrus tikumus:

1) sapratne par labo un ïauno;

2) droðsirdîba - dvçseles stiprums;

3) paðsavaldîðanâs;

4) taisnîba.

Savos spriedumos bieþi vien nonâca pretrunâs. Viòa filozofiskais uzdevums bija - iemâcît dzîvot un iemâcît mirt, sniegt iekðçju dvçseles neatkarîbu un dvçseles mieru. Gandrîz nav pozitîvu laikmeta pârstâvju piemçru. Atklâj sabiedrîbas dzîves trûkumus, îstenîbu, zemiskumu, nabadzîbu. Atzîst visu cilvçku vienlîdzîbu. Vergs var iekðçji bût neatkarîgâks, brîvâks un bagâtâks par savu saimnieku. Necieð pûli. Brîvs ir tas, kurð ir garîgi bagâts. Tas, kurð nav sasniedzis gudrîbu vai netiecas pçc tâs ir vergs. Cilvçku krietnu dara nevis izcelðanâs un mantas stâvoklis, bet gan dvçseles stâvoklis.

Par Senekas ideâlu kïuva nevis republika, kuru vairs nevarçja atjaunot, bet taisnîga imperatora vara. Lîdzjûtîba: trûkums ir kritçrijs, kas ðíir labu valdnieku no tirâna. Seneka pauþ savu riebumu pret tirâniju un arî karavîra profesiju. Uzsver, ka mantkârîba, greznîba samaitâ cilvçku. Ðeit viòð nonâk pretrunâ ar sevi, bet lai pretrunas mazinâtu starp morâles principiem un to îstenoðanu, Seneka bieþi atsaucas uz cilvçka rakstura vâjumu, uz to, ka visi cilvçki ir grçcîgi. Seneka noraidoði izturas pret reliìiju. Viòa un kristietîbas pasaules uzskati cilvçka un viòa spçju vçrtçjumâ ir diametrâli pretçji. Ja kristietîbai cilvçks ir vâja bûtne, tad Seneka cilvçks var nostâties lîdzâs dievam.

“Visa dzîve - gatavoðanâs nâvei”.

Seneka par bçdâm saka: “Pârmçrîgas bçdas ir pretdabiskas, viltîgas, apkaunojoðas, tâm nav pamata”.

Ïoti labs darbs ir “Pâríirboðanâs” (t.i. par “Iesvçtîðanu muïía kârtâ”, íirbis - “tukða galva”, muïíis). Savos filozofiskajos traktâtos maz izmanto klasisko filozofiskâ dialoga formu. Bieþi ir minçts adresâts runai, bet tâ nemaz nav konkrçta persona. Seneka labi izprata cilvçku iekðçjo bûtîbu, daudzveidîbu. Viòð labi pârvalda strîda un pierâdîjumu mâkslu. Izmanto salîdzinâjumus no daþâdâs dzîves jomam, daudz ir ïoti spilgti un tçlaini. Bauda - ir kaut kas zemisks, verdzisks, nevarîgs, nepastâvîgs, tâs mâjoklis ir krogi, dzertuves. Tikumîbu var atrast templî, tâ aizstâj mûrus, tâ ir putekïaina, tulznaina roku âda. Cilvçku kam uzbrukuðas bçdas Seneka salîdzina ar kuìinieku vçtras laikâ. Cilvçka dzîve - tâ ir kara nometne.

“Tam kas neko nedara, diena lieks gara.”