ref_ant (Античная литература), страница 4

Komismu kâpina arî tas, ka vergs bieþi nostâjas pozâ, kas neatbilst viòa stâvoklim. Plautam raksturîga personu samainîðana, kam par cçloni ir ðo personu ârçjâ lîdzîba, izmantoto arî dubultnieka motîvu. Komismu vairo arî apzinîgâ skatuviskâs ilûzijas neievçroðana. Plauts bagâtina “jauno” grieíu komçdiju ar mûziku un dziesmâm. Viòa komçdijâs var pat salîdzinât ar mûsdienu operetçm.

Plauta komçdijas atðíiras no grieíu paraugiem ar:

1. demokrâtisku ievirzi;

2. jautrîbu;

3. asprâtîbu;

4. muzikalitâti;

5. Tajâs nav dziïu domu;

6. nav smalku psiholoìisku nianðu, konsekventu varoòu raksturojuma.

“Mâla krûze” maz intrigas. Tâ ir raksturu komçdija. Centrâ psiholoìiski labi izveidots skopuïa Eikliona tçls. Viòð atradis pavardâ mâla krûzi ar zeltu, zaudç dvçseles mieru, kïûst skops un dzîvo vienâs bailçs, ka tikai kâds negrasâs nozagt viòam naudu. Medagars bildina Eikliona meitu Fçdru. Taèu viòð nezin, ka to pavedis viòa mâsas dçls Likonids un, ka viòa gaida bçrnu. Mâla krûzi nozog Likonida vergs un Eiklions meklç zagli, kliedz, vaimanâ. Viòð grieþas pçc palîdzîbas pie skatîtâjiem, bet arî to vidû ir zagïi. Likonids ierodas pie Eiklonîda, lai atzîtos grçkâ un lûdz viòa meitas roku. Komisms izraisâs tajâ brîdî, kad Eikliona domâ, ka Likonids runâ par nozagto krûzi nevis viòa meitas paveðanu. Eiklions atdabûn savu krûzi atpakaï. Likonîds apprec Fçdru, Eiklions, lai atgûtu sirdsmieru atdod zeltu znotam.

“Lielîgais karavîrs”

Varonis ir muïíis, sevî iemîlçjies algotnis ar pârspîlçti svinîgu vârdu Pirgopoliniks (“Tirgoòu un pilsçtu uzvarçtâjs”). Viòð lielâs ar saviem fantastiskajiem varoòdarbiem, kurus viòam sagudro viòa piedzîvotâjs Artotags (“Maizes grauzis”). Veselus leìionus tas aizpûð ar vienu elpas pûtienu, vienâ dienâ iznîcinâjis simtus cilvçku, ar vienu sitienu salauzis zilonim kâju. Jûtas apmierinâts, ja kâds apbrîno viòa skaistumu, drosmi, piekriðanu pie sievietçm. Pats sevi dçvç par “Vençras mîluli”, bet îstenîbâ ir gïçvs, izvirtis.

Komçdijas 1.daïa risinâs Efesas pilsçtâ, Pirgopoliniks no Atçnâm atvedis sev gûstekni - nolaupîtu meiteni Filokomasiju. Efesâ ierodas viòas iemîïotais, lai to glâbtu un apmetas blakus Pirgopolinika mâjai. Meitene izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemîïoto.

2.daïâ kâda skaista sieviete uzdodas par kaimiòa sievu un atzîstas, ka neprâtîgi iemîlçjusies Pirgopolinikâ. Tas jûtas ïoti glaimots un atlaiþ mâjâs savu nolaupîto Filokomasiju, apbalvodams ar bagâtîgâm dâvanâm. Tad viòð dodas pie sievietes, kas viòu it kâ dievina, bet ierodas kaimiòu mâjâ, viòð tiek neþçlîgi piekauts.

Ðai lugai nav stingras kompozîcijas. Intriga ir tajâ daïâ, kad piekrâpj Pirgopoliniku, jo pastâv taèu slepenâ eja pa kuru meitene tâpat var aizbçgt. Tâpçc daþkârt ðeit saskatâma kontaminâcija.

“Viltîgais vergs” - “Pseidols”, pieder pie intrigu komçdiju tipa.

Atjautîgs, viltîgs, izdomâ nepârspçjams. darbîba norisinâs Atçnâs, divu kaimiòu mâju priekða. Vienâ dzîvo Simons ar dçlu Kalidoru, otrâ savedçjs Balions. Kalidors atzîstas Simona vergam Pseidolam, ka mîl hetçru Fçniku, Baliona verdzeni. Fçniku ir jau nopircis kâds meíedonieðu karavîrs par 20 minâm, no kurâm 15 minas ir jau samaksâtas. Pseidols nolemj palîdzçt Kalidoram, kaut arî zobojas par to. Viòð uzòemas vienas dienas laikâ sagâdât 20 minas no paða Kalidora tçva. Viòð izdod “likumu”: “Bîstieties ðodien no manis un neticiet man!”. Pats Simons apsola kaimiòam dod 20 minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabût jaunavu. Ierodas meíedonieði karavîra vçstnesis harpags. Pseidols izviï tam vçstuli, atdod cilvçku, kas dabûn par vçstuli Fçniku un atdod to Klaidoram. Kad blçdîbâ atklâjas savedçjs ir spiests samaksât karavîram, bet Simons par Poseidola viltîbu vçl samaksâ 20 minas tam. Tas òirgâjas par savu saimnieku, piedzeras un smejas.

“Amfitrions” - vienîgâ luga ar mitoloìisku siþetu.

Jupiters Tçbu varoòa Amfitriona izskatâ iekïûst pie viòa sievas Alkemînas un pavada ar to nakti. Jupiters bija paòçmis lîdzi Amfitriona verga Sasija izskatâ Merkuriju. Tad ierodas îstais Amfitrions ar vergu un sâkas pârpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi Sasiji. Alkemînei pçc tam piedzimst reizç divi dçïi: viens no vîra, otrs no Jupitera.

“Dvîòi”

Komçdija par brâïiem, kuru apbrînojamâ lîdzîba rada daþâdus pârpratumus.

Plauta valoda ir bagâta ar aliterâcijâm, vârdu spçlçm.

Eiripîds (484.-406.g.p.m.ç.)

Viòa daiïrade noslçdz klasiskâs drâmas attîstîbu. Dzimis Salamînas salâ. Bijis dziïi izglîtots cilvçks par ko liecina viòa traìçdijas. Mîlçjis dabu, klusumu, vientulîbu. Ir saukts par “filozofu uz skatuves”, jo viòa darbos ar daudz pârdomu atziòu. Eiripîds nav piedalîjies sabiedriski politiskajâ dzîvç, nav arî ieòçmis nekâdu valsts amatu. Savos darbos viòð tomçr atsaucas uz svarîgâkajiem notikumiem un valstî. Savâ mûþâ pçdçjos gadus pavadîja Meíedonijâ tur mira 406.gadâ pirms mûsu çras.

Savu augstâko uzplaukumu viòa daiïrade sasniedza Peloponesas kara (431.-404.g.) gados (tâ bija cîòa starp Atçnu un Spartu, un kara orbîtâ bija ierauta visa Grieíija). Savos darbos Eiripîds attçlo politiskâs un sociâlâs pretrunas, kas radîja asus konfliktus starp demokrâtijas un aristokrâtijas spçkiem. Viòð nosoda kâ Spartas tâ arî Atçnas cîòu par politisko varu visâ Grieíijâ, kas arî izraisîja 27 gadus ilgo Peloponesas karu. Viòam tuvas ir arî sofistu visu vçrtîbu pârvçrtçðanas metodes. Eiripids vçrð pret sievietes beztiesisko stâvokli - “Mçdeja”, “Hipolits”. Pret seno traìçdiju kaitîgumu _ “Elektra”, “Orests”, “Ifigçnija Aulîdâ pret dievu netaisno rîcîbu. “Hioplits”, “Ions”, tâpat risinâja sociâlo jautâjumu - “Trojietes”, “Ions”.

Kâ dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I vietu dramaturgu sacensîbâs. Tas izskaidrojams ar to, ka Atçnieði nevarçja pieòemt visus jaunos jautâjumus viòa darbos, kas bija ïoti tuvi sofistu filozofijai. Toties Hellçisma periodâ un Romas varas gados Eiripîda daiïrade bija ïoti populâra. Ir saglabâjuðas 17 traìçdijas un viena satîru drâma “Ciklops”.

Traìçdijas: “Mçdeja”, “Hipolits”, Trojietes”, “Helçna”, “Orests”, “Elektra”, Ions”, “Ifigçnija Aulîdâ”, “Bakhanietes”.

Eiripîds îpaðu uzmanîbu pievçrð sievietei, tâs psiholoìijai, jûtu pârdzîvojumiem. Viòð râdîjis to attîstîbâ, izaugsmç. autors ir pievçrsies arî sadzîves tematikai un tas bija priekðnoteikums jaunatiskâs komçdijas attîstîbai. Tas, ka Eiripîds prata iedziïinâties cilvçka psiholoìijâ, parâdît dvçseles cçlumu, varoòu cilvçciskumu, tuvina viòa daiïradç mûsdienâm. Viòa varoòi nav viengabalaini, tajos ir iekðçjâs pretrunas, cîòa paðam ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas parâdâs Eiripîda dramaturìijâ. Viòð savâs traìçdijâs ir pamazinâjis kara lomu darbîbas risinâjumâ. Kara partijas padziïina drâmas idejas izpratni, izsaka autora pârdomas, nevis virza darbîbas attîstîbu, bet pastiprinâta loma ir dialogiem. Tie savukârt veido diskusijas formas. Eiripîds labi pârvalda formu: prologâ daþâs rindâs ievada lasîtâju notikumu situâcijâ, epilogs stâsta par to tâlâko likteni. Eiripîda ietekmç attîstîjâs jaunatiskâ komçdija Grieíijâ, Româ. Un ar romieðu komçdijas starpniecîbu Rietumeiropas sadzîves drâma.

“Mçdeja”

Izmantots mîts par argonautu braucienu un Kolhîdu pçc zelta aunâdas. Kolhîda valdnieka meita burve Mçdeja iemîlçjusies argaonautu vadonî Jasonâ un palîdz viòam iegût zelta aunâdu, un izglâbs viòam dzîvîbu. Viòa bçg kopâ ar Jasonu no Kolhîdas uz Tesâliju, kur Jasons cer atgût nelikumîgi atòemto valdnieka varu. Izmantojis mitoloìijas siþetu Eiripîds veido ìimenes drâmu. Mçdejai un Jasonam ir divi dçli, bet Jasons nolçmis atstât ìimenei un apprecçt Korintas valdnieka meitu Glauki. Mçdejas izmisums pâriet naidâ, kad viòa uzzina, ka Jasons ìimeni atstâjis materiâlu apsvçrumu dçï, Mçdeja meklç tâdu atriebîbas veidi, kas visvairâk sâpinâtu Jasonu.

Mâtes mîlestîba un atriebes kâre - ðo jûtu konflikts veido traìçdijas galveno saturu.

Prologâ aukle stâsta par to, kâ Mçdeja mîlçjusi Jasonu, viòa dçï pametusi dzimteni, tuviniekus un atbraukusi tam lîdz. Par to, ka Jasons saietas ar Kreonta meitu un taisâs to precçt un par Mçdejas lielajâm bçdâm, kas robeþojas jau ar naidu. Bet audzinâtâjs stâsta par vçl lielâku nelaimi, kas Mçdeju sagaida. Tâ ir Mçdejas un bçrnu izraidîðana no valsts ar Kreonta pavçli. Mçdejas naids vçrðas arî pret bçrniem un aukle uzskata, ka labâk tiem nerâdîties mâtei acîs. Mçdeja noþçlo, ka precçjusi Jasonu, viòa dçï pametusi ìimeni. Koris viòu mierina. Mçdeju mâc dzîves apnikums, bezcerîba. Mçdeja runâ par sievietes bezcerîgo likteni, par viòas vçlmi un nodomu atriebties. Tad ierodas Kreonts, kurð paziòo, ka Mçdejai no viòa zemes jâaiziet, lai Mçdeja nevarçtu nodarît ïaunumu viòa meitai. Mçdejai vienas dienas laikâ jâpamet pilsçta, jo citâdi to gaida nâve. taèu Mçdeja ir ðajâ vienâ dienâ ir izplânojusi atriebties., nogalinot Jasonu, Kreontu un viòa meitu. Bet Mçdeja ir apdomîga un viltîga. Viòa apsver visus variantus. (Mçdejas tçvs ir Saules dieva dçls).

Koris dzied par sievieðu grûto stâvokli un par vîru pârestîbâm, nelaimi, kas pârsteigusi Mçdeju. Ierodas Jasons un saka Mçdejai, ka viòa pati ir vainîga, ka viòu izraida. tomçr izsaka, ka viòam rûp bçrnu nâkotne. Savukârt Mçdeja izsaka visu ko domâ par Jasonu. Sarunâ Jasons atklâj, ka materiâlu apsvçrumu dçï pametis Mçdeju un piedâvâ materiâlas rûpes par viòu un bçrniem, bet Mçdeja noraida viòa piedâvâjumu. Koris dzied par to, kâdas sâpes jâcieð pieviltas, nelaimîgas mîlestîbas dçï. Cik smagi ir vilties kâdâ, kam tu vienmçr esi uzticçjies. Mçdeja negaidot satiek Atçnu valdnieku Egeju. Tam nav bçrnu. Mçdeja lûdz viòam patvçrumu, solîdama, ka zina tâdas zâles, kas lîdzçtu pret Egeja nelaimi. Egejs dod patvçrumu Mçdejai un tâ lîdz galam izplâno atriebîbas plânu. Koris slavç Atçnas. Koris mçìina atrunât Mçdeju no savu bçrnu noslepkavoðanas. Mçdeja ataicina Jasonu un paziòo, ka atzîst viòa rîcîbu par pareizu un lûdz atstât bçrnus Korintâ, jo grib doties trimdâ viena. Mçdeja ar bçrniem sûta lîgavai savu lîgavas tçrpu un diadçmu. Saules dieva dâvanu. Tâ ir saindçta. No tâs aiziet bojâ gan lîgava, gan viòas tçvs. Tâda ir Mçdejas atriebîba. Koris izsaka pârdomas par bçrnu nozîmi cilvçka dzîvç. Ierodas ziònesis no pils un stâsta par notikumiem, kas tur risinâjuðies. Mçdeja to uzklausa ar neslçptu prieku, bet vçl viòai padomâ nogalinât savus bçrnus. Ierodas Jasons, bet ir jau par vçlu, jo virs nama parâdâs spârnotu pûíu rati, kuros atrodas Mçdeja ar bçrnu lîíiem. Jasons nolâd Mçdeju, izmisis par bçrnu nâvi. Starp abiem risinâs asa saruna. Mçdeja aizbrauc pûía ratos.

“Ifigçnija Aulîdâ”

Grieíu floti, kad tâ devâs karagâjienâ uz Troju aizkavç pilnîgs bezvçjð. Pie tâ ir vainîgs Agamemons, kurð noðâvis Artemîdas stirnu un izsaucis dievietes dusmas. Priesteris Kalhants ziòo, ka jâziedo Agamemons meita Ifigçnija, tad dievietes dusmas rimsies. Iekðçju pretrunu mocîts tçvs nosûta sievai un meitai vçstuli, lai ierodas pie viòa it kâ, lai atdotu to Ahilejam par sievu. Vçlâk viòð to noþçlo un sûta otru vçstuli, kurâ aizliedz doties ceïâ. Bet otra vçstule nesasniedz adresâtus, jo Agamemona brâlis Menelajs to aiztur. Tad notiek ass strîds starp brâïiem. Traìçdijâ iezîmçjas Ifigçnijas tçls attîstîbâ, kad Ifigçnija ierodas kara nometnç, tâ ir priecîga, jo domâ, ka salaulâsies ar slavenu varoni Ahileju, bet ir izmisusi uzzinot, ka to gaida nâve. Lûdz tçva þçlastîbu. Ahilejs ir saðutis, ka viòa vârds izmantots, lai ievilinâtu meiteni nometnç un nolemj glâbt Ifigçniju. Nometnç draud izcelties karð, jo karaspçks pieprasa Ifigçnijas upurçðanu. Ifigçnija izðíiras par nâvi, lai glâbtu daudzu citu bojâeju un lai grieíi gûtu uzvaru. Agamemons raksta vçstuli, lai neved Ifigçniju un aizkavç to, ja tâ ir ceïâ uz nometni.

Menandrs (342.-294.g.p.m.ç.)

Dzimis ievçrojamâ, bagâtâ ìimenç. Guvis labu izglîtîbu, bija filozofa Teofrasta skolnieks. Viòa darbs “Raksturi” ir ietekmçjis Menandra daiïradi. Par politiskajiem uzskatiem konkrçtu ziòu nav, bet Menandrs bija negatîvi noskaòots pret monarhiju. Pievçrðas galvenokârt sadzîves jautâjumiem, ìimenes problçmu risinâjumam. Turpina Eiripîda tçmu par sievietes stâvokli sabiedrîbâ, izliktâ un atrastâ bçrna motîvs, “mazâ” cilvçka dzîve un liktenis. Viòa darbos ir dziïð humânisms, pârdomas par reliìiju un iztika jautâjumiem, cilvçku attiecîbâm. Viòam pieder teicieni”

“Cik skaists ir cilvçks, ja viòð patiesi ir cilvçks”

“,,, nav jâpiekâpjas ïauniem cilvçkiem, bet vajag tiem pretoties, lai dzîvç viss nesagrieztos.”