ref_ant (Античная литература)
Описание файла
Документ из архива "Античная литература", который расположен в категории "". Всё это находится в предмете "исторические личности" из , которые можно найти в файловом архиве . Не смотря на прямую связь этого архива с , его также можно найти и в других разделах. Архив можно найти в разделе "рефераты, доклады и презентации", в предмете "исторические личности" в общих файлах.
Онлайн просмотр документа "ref_ant"
Текст из документа "ref_ant"
58
Latvijas Universitâte
Bibliotçku zinâtnes un informâcijas fakultâte
Antîkâ literatûra
Konspekti
Antîkâ literatûra
nepilna laika
1.kurss
Rîga/1999.gads
Sengrieíu literatûras periodizâcija
(9.-18. gs.p.m.ç. -m.ç. 3.; 4.gs.)
| 1. Arhaiskais periods (9.-7.gs.p.m.ç.) | Eposs (Varoòeposs) | Homçrs | “Iliâda”, “Odiseja” | ||
| Didaktiskais eposs | Hçsiods | “Darbi un dienas”, “Teogonija” | |||
| Fabula | Ezops | ||||
| 2. Klasiskais periods (7.-4.gs.p.m.ç.) | Lirika (elçìija un jambi) | Kallins Tirtajs Mimnerms Arhilohs | }7.gs.p.m.ç. | ||
| Solons Teognîds | }6.gs.p.m.ç. | ||||
| Melika | Alkajs Sapfo Anakrionts | “Man apmulst prâts”, “Ziloòkaurokturis” “Jau mçness ir zudis skatam” “Steidzies puisçn...” | |||
| Koru lirika | Pindars | Pîtiskâ Epinîkija Etnas Hieronam | |||
| Traìçdija | Eshils (545.-456.g.p.m.ç.) | “Sasaistîtais”, “Prometejs”, “Oresteja”, “Agamemnons” Horeforas - ziedotâjs Eimenîdas - lebvçlîgâs. | |||
| Sofokls (496.-406.g.p.m.ç.) | “Antigone”, “Valdnieks Edips” | ||||
| Eiripîds (484.-406.g.p.m.ç.) | “Mçdijas”, “Hipolits”, “Trojietes”, “Helena”, “Orests”, “Elektra”, “Ifigçnija Aulîdâ”, “Bakhantes” | ||||
| Komçdija 1) Vecatiskâ | Aristofâns (450.-384.g.p.m.ç.) | “Jâtnieki”, “Mâkoòi”, “”Lapsenes”, “Miers”, “Putni”, “Vardes”, “Bagâtîba”, “Aîstrate”, “Sievietes tautas sapulcç”, “Sievietes Tesmoforiju svçtkos” | |||
| Atiskais posms (5. - 4. gs.p.m.ç.) | Vçsturiskâ proza | Herodots (484.-424.g.p.m.ç.) | |||
| Tukidids (460.-400.g.p.m.ç.) | “Vçsture” 8 grâmatas | ||||
| Ksenofonts (430.-355.g.p.m.ç.) | “Grieíijas vçsture” | ||||
| Retoriskâ proza | Lizijs (459.-380.g.p.m.ç.) | “Runa pret Eratostenu” | |||
| Demostens (384.-322.g.p.m.ç.) | “Treðâ runâ pret Filipu” | ||||
| Folozofiskâ proza | Platons (427.-347.g.p.m.ç.) | “Valsts” | |||
| Aristotelis (384.-322.g.p.m.ç.) | “Poçtika” | ||||
| 3. Helçnisma laika literatûra (3.-1.gs.p.m.ç.) | Menandrs (342.-392.g.p.m.ç.) | “Îgòa”, “Ðíîrçjtiesa” | |||
| Teokrîts (310.-250.g.p.m.ç.) | “Idilles”, Sirakûzietes” | ||||
| Kallimahs (310.-240.g.p.m.ç.) | “Tabulas”, “Cçloòi” | ||||
| Rodas Apollonijs (295.-215.g.p.m.ç.) | “Argonautika” | ||||
| 4. Romas laikmeta literatûra (1.gs.p.m.ç.- m.ç.4.gs.) | Plûtahs (46.-120.g.m.ç.) | “Morâles traktâti”, “Paralçlie dzîves apraksti” | |||
| Lukiâns (125.-180.g.m.ç.) | “Muðas slavinâjums”, “Bez mantojuma atstâtais”, “Dievu sarunas”, “Jûras sarunas” | ||||
| Longs (apm.2. vai 3.gs.m.ç.) | “Dafnîds un Hloja” | ||||
Homçrs
Nav îpaði vçsturisku ziòu. Viòð ir bijis akls, dieviðías iedvesmas apgarots dziesminieks. Apmçram septiòas pilsçtas pretendç uz Homçra dzimteni. It kâ viòð esot uzturçjies Hijâ. Vçlâk tur dzîvojoði homerîdi. Viòi izplatîja Homçra dzeju. Grieíu daiïliteratûras vissenâkie pieminekïi ir eposi “Iliâda” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek uzskatîts aklais dzejnieks Homçrs. Tâ domâja arî antîkajâ pasaulç, lai gan jau tad konkrçtu biogrâfisku ziòu par Homçru nebija. Viòa eposi, mainoties laikmetu literâri estçtiskajâm prasîbâm, vienmçr palika izcila dzejas meistardarba neatdarinâms paraugs.
Par poçmu raðanos laiku ir domstarpîbas, bet apmçram 8.gs.p.m.ç. Tçmas ir par Trojas karu, kas norisinâjâs apmçram 13., 12.gs.p.m.ç. eposu vçstîjums ir par pagâtni. Homçrs tajos iepin sava laika notikumus. Poçmâ atrodams Mikçnu kultûrai piederoði motîvi. Mikçnu kultûras ziedu laiku 16., 12.gs.p.m.ç.
Eposos attçlotie notikumi saistîti ar grieíu (ahaju) karagâjienu uz Troju (jeb Iliju), pilsçtu Mazâzijâ. “Iliâda” stâsta par Trojas aplenkðanas pçdçjâ, desmit? gada notikumiem; siþeta pamatâ - stâsts par varoòa Ahilleja dusmâm. Grieíu karavadoòa Aìamenona aizvainots, viòs atsacîjies cînîties, un grieíi nespçj gût uzvaru pâr trojieðiem, kamçr kaujâs nepiedalâs Ahillejs. Tomçr, uzzinot, ka nogalinâts vina vistuvâkais draugs Patrokls, saniknotais Ahillejs dodas kaujâ un uzveic trojieðu vadoni Hektoru.
“Odiseja” ir nedaudz jaunâka poçma par “Iliâdu”. Tâ veltîta grieíu varoòa Odiseja piedzîvojumiem pçc Trojas kara, kad, jûras dieva Paseidona vajâts, viòð klejo desmit gadus, lîdz atgrieþas pie uzticîgâs sievas Penelopes.
Varoòpoçmu saturu veidojis ne tikai bagâts grieíu folkloras un mitoloìijas materiâls un paða autora mâkslinieciskâ fantâzija, bet arî vçsturiski fakti. Troja patiesi eksistçjusi. Arheoloìisko izrakumu rezultâtâ (tos uzsâka XIX gs. vâcu tirgotâjs H. Ðlimanis) tika atklâti vairâki ðis pilsçtas kultûrslâòi. Viens no tiem slânis atbilst eposos attçlotajam Senajos çìiptieðu un hetu XIV-XIII gs. p. m. ç. dokumentos minçti arî vairâkkârtçjie ahaju iebrukumi Mazâzijas piekrastç, ievçrojamâkais no kuriem, iespçjams, bijis tâ saucamais Trojas karð. Tâ notikumi tiek attiecinâti uz XIII gs. p. m. ç., kad Grieíijâ un Egejas jûras salâs vçl valda senâ un bagâtîgâ Egejas kultûra (saukta arî par Krçtas-Mikçnu kultûru - XVII-Xll gs. p. m. ç.). “Iliâdâ” un “Odisejâ” atspoguïojas ne vien ðis laikmets, bet arî daudzas iezîmes, kas raksturo IX-III gs. p. m. ç., tâdçï ar ðiem gadsimtiem pieòemts saistît eposu galîgâs izveides laiku.
Grûti tomçr atdalît patieso. Mezglos sapîto autora idealizçto vçstures notikumu kodolu no mîtiem, kurus savukârt papildina fantastiski motîvi. Poçmâm raksturîgi, ka lîdzâs grieíu un trojieðu varoòiem darbojâs arî dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet reizçm arî aktîvi cînoties kaujas laukâ vienâ vai otrâ no karojoðajâm pusçm.
“Iliâdas” un “Odisejas” mâksliniecisko savdabîgumu veido varoòpoçmâm tipisku izteiksmes lîdzekïu kopums. “Tas ir episkajam stilam raksturîgais nesteidzîgs, plaði plûstoðs vçstîjums, tradicionâli vienâdas vârdkopas, rindas, stâstîjuma epizodçs. ðâdas tâ saucamâs formulas, pastâvîgie epiteti, plaði salîdzinâjumi, krâðòi savâ uzskatâmîbâ, heksametra pantmçrs - bûtiskâkâs ðî stila iezîmes.”
Eposâ nenoliedzami vienotâ iecere un tâs realizâcijas mâkslinieciskums nodroðinâja Homçram spoþu slavu jau antîkajâ pasaulç un vairâk nekâ 20 gadsimtus pçc tam. Tomçr jau senatnç radâs jautâjums par abu poçmu autoru: Homçram piedçvçja vçl virkni citu episku darbu, vçlâk uzskatîja, ka viòð sacerçjis tikai “Iliâdu” un “Odiseju”, bet daþi hellçnisma laikmeta pçtnieki “Odiseju” atzina par kâda cita dzejnieka darbu. Tâ saucamais “Homçra jautâjums” par plaðu diskusiju objektu kïuva XVIII gs. beigâs, kad vâcu filologs F. Volfs izvirzîja domu: “Iliâda” un “Odiseja” esot atseviðíu dziesminieku dâþâdâ laikâ sacerçti varoòstâsti, kuri vçlâk apkopoti un rediìçti. Tâ ðai jautâjumâ pakâpeniski iezîmçjuðies divi pamatvirzieni: unitâriju teorija (poçmas esot vienotas, un tâm esot viens autors) un analîtiíu teorija (eposi sastâvot no pastâvîgâm daïâm, kuras sacerçtas daþâdos laika posmos). Vairums mûsdienu zinâtnieku aizstâv iespçju savienot abu uzskatu racionâlâkos pierâdîjumus: sengrieíu eposu veido daþâdu vçsturisko laikposmu notikumi un mîti, kurus vienotâ mâkslinieciskâ veselumâ sakausçjis viens autors (leìendârais Homçrs).
Homçra poçmas nozîmîgi ietekmçjuðas vçlâko gadsimtu grieíu un romieðu literâtûru un mâkslu, bet ar Vergilija “Eneidas” starpniecîbu arî Rietumeiropas eposa attîstîbu.
Homçra “lliâda” un “Odiseja” ir un paliek savdabîgs sengrieíu kultûras simbols.
Hçsiods (8.-7.gs.p.m.ç.)
Hçsiods ir spilgti izteikta personîba grieíu literatûrâ.
Hçsioda dzîves laiku var noteikt tikai aptuveni 8.gs. beigas vai 7.gs. sâkums p.m.ç. Viòð tâtad ir Homçra eposa jaunâkais laikabiedrs. Tajâ laikâ ìints kopienai sabrûkot un ðíiru sabiedrîbai veidojoties, Grieíijâ strauji attîstîjâs privâtîpaðums, saasinâjâs ðíiru cîòa. Naturâlâs saimniecîbas vietâ stâjâs naudas saimniecîba. Tas stipri ietekmçja sîkos un vidçji turîgos zemniekus, kas nonâca pilnîgâ atkarîbâ no lielajiem zemes îpaðniekiem. Hçsiods, bûdams sîkais zemes îpaðnieks, labi zinâja zemnieku dzîves un darba apstâkïus un runâ par tiem didaktiskajâ poçmâ “Darbi un dienas”.
“Darbi un dienas” - ðî didaktiskâ poçma atðíiras no varoòu eposa ar to, ka tajâ ir mazâk mitoloìiska materiâla, toties ar daudz lielâku tieðamîbu ienâk reâlâs dzîves attiecîbu attçlojumu. Pçc apjoma darbs ir neliels, bet satura ziòâ nozîmîgs. Hesiods savâ poçmâ nerunâ par tâlo pagâtni, bet vairâk pievçrðas tagadnei par sava laika sasâpçjuðiem jautâjumiem. Tiesas prâvas uzsâkðanas iemesls bija poçmas sarakstîðana. Tiesas darbus uzsâka Hesioda brâlis Perss, un piekukuïojot tiesu, panâkt netaisnîgu lçmumu un atòem Hçsiodam mantojuma daïu.
Hçsiods izvirza uzdevumu - runât patiesîbu. Poçmas pirmajâ daïâ Hçsiods runâ par sociâlo netaisnîbu, par valdniekiem liekçþiem, tiesneðu korumpçtîbu, varmâcîbu, patvaïu.
Viòð arî meklç lîdzekïus kâ to novçrst, dod padomu savam brâlim Persam neiesaistîties íildâs un izvairîties no skaïâm sapulcçm, bet pievçrsties darbam. Tâpat viòð ar ironiju runâ par pçrkamajiem ierçdòiem, valsts vîriem.
Hçsiods liek saprast, ka taisnîba stâv augstâk par varu, bet cilvçks bieþi vien to saprot tikai tad, kad nonâcis jau nelaimç. Un netaisniem spriedumiem kâ çna lîdzi nâk Zvçrests, un Tiesa vienmçr tiecas uz mantkârîgiem ïaudîm, tâ atnes tiem nelaimi, bet kas taisnîgi tiesâ, tam pilsçta plaukst un zeï, un tauta laimîgi dzîvo. Tur valda pârticîba un saticîba.
Hçsiods aicina valdniekus apsvçrt vçrîgi sirdî, kâ spriest taisnîgu tiesu, jo tautai ir jâmaksâ par valdnieku vainu. Ïaunumu ir pilna pasaule un ceïð uz to ir lîdzens un viegli ejams.
